Andris Šuvajevs: Šī ir klaja melošana un pat mērķtiecīga sabiedrības maldināšana 4
Andris Šuvajevs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā laikā daudz dzirdam par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko valdība plāno ieguldīt vietējā ekonomikā, lai palīdzētu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Jau martā izskanēja frāze par “diviem miljardiem eiro”, kas šobrīd ir pieauguši līdz četrarpus miljardiem. Savukārt maija vidū Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka divi miljardi tiks tērēti trīs blokos: modernizācijai, infrastruktūrai un pabalstiem.
Latvijas kontekstā divi miljardi eiro ir nozīmīga summa.
Lai saņemtu detalizētāku finanšu izlietojuma plānu, bija jāsagaida 1. jūnija Ministru kabineta (MK) sēde, kurā atklājās sen ierasta Latvijas politikas iezīme: retoriski izteikt atbalstu sociālajai aizsardzībai, bet praktiski darīt pilnīgi kaut ko citu. Ministru prezidents un Finanšu ministrija maldina sabiedrību.
Latvijas valdības atbalstītie pasākumi neparedz gandrīz nekādu finansējumu pabalstiem, ja vien tās mērķis nav konceptuāli gluži jauna sociālā politika, kurā aizsargāti tiek lielie uzņēmumi, nevis iedzīvotāji.
Informatīvajā ziņojumā ir rakstīts, ka tā “mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt Covid-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19 krīzes.
Pasākumi ir plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)”.
Uzreiz vēlos pievērst lasītāja uzmanību šā teikuma pēdējai sadaļai: atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti).
Zemāk šajā dokumentā lasām, ka šī trešā finansējuma daļa tiek paredzēta: “3) sociālajai aizsardzībai, paredzēts turpināt un nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus.”
Tātad nepārprotami tiek pateikts, ka finansējums ir iezīmēts pabalstiem jeb sociālajai aizsardzībai. Iespējams, tas ir mazliet absurdi, tomēr der atkārtot, ko valsts institūcijas izprot ar vārdu “pabalsts”.
“Valsts sociālo pabalstu likuma” 2. pantā ir teikts: “Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus.”
Var secināt, ka pabalsts ir naudas izmaksa, ko saņem iedzīvotāji, lai gūtu atbalstu dažādās dzīves situācijās.
Tomēr, apskatot iepriekš minētā Informatīvā ziņojuma pielikumu, iezīmētais finansējums pabalstiem atklāj visai skandalozu ainu. Pārliecinoši vislielākā pozīcija ir aprakstīta kā “Pamatkapitāla palielināšana SM [Satiksmes ministrijas] kapitālsabiedrībām” – 342,05 miljoni eiro.
Detalizētāks izklāsts nav sniegts, tomēr var viegli uzminēt, ka šī pozīcija iekļauj atbalstu valsts kapitālsabiedrībai, kas ir Satiksmes ministrijas pārziņā – “airBaltic”.
Tātad sociālā aizsardzība un pabalsti pēkšņi kļūst nevis par atbalstu iedzīvotājiem, kuriem ir kritušies ienākumi vai kuri ir nonākuši sociāli nedrošā situācijā, bet gan par atbalstu lielam valsts uzņēmumam, kurš turklāt ir atlaidis 700 darbiniekus.
Iesaku arī apskatīt Finanšu ministrijas infografiku, kurā “sociālajai aizsardzībai” no valsts budžeta līdzekļiem ir atvēlēta vislielākā summa, radot iespaidu par būtisku valsts atbalstu sociālajai jomai.
Infografikā šī sadaļa aprakstīta šādi: “Krīzes dēļ bez darba palikušo personu atbalstam, darba vietu subsidēšanai mediju nozares atbalstam u. c. krīzes seku pārvarēšanas pasākumiem.”
Tātad vislielākā budžeta pozīcija – atbalsts SM kapitālsabiedrībām – tiek iekļauta kategorijā “u. c. krīzes seku pārvarēšanas pasākumiem”, kam nav nekāda sakara ar sociālo aizsardzību un pabalstiem.
Šī ir klaja melošana un pat mērķtiecīga sabiedrības maldināšana.
Otra lielākā pozīcija “sociālās aizsardzības” segmentā ir dīkstāves pabalsti, kas vismaz atbilst iepriekš norādītajai definīcijai par pabalstiem, – tiem paredzēts 101 miljons eiro.
Tomēr līdz 10. jūnijam dīkstāves pabalstos bija izmaksāti tikai knapi 43 miljoni. Trīs mēnešu laikā! Vēl šī sadaļa iekļauj atbalstu Zemkopības ministrijai 45 miljonu apmērā, bet pagaidām nav zināms, kā šī nauda tiks tērēta.
Mediju nozarei sniegtais atbalsts 2 miljonu vērtībā arī pēkšņi kļuvis par “sociālo aizsardzību” vai “pabalstu”.
Pamatojoties uz līdzšinējo izpratni par to, kas ir pabalsti un sociālā aizsardzība, piešķirtais atbalsts no valsts budžeta iedzīvotāju ienākumu aizvietošanai vai palielināšanai, pēc maniem aprēķiniem, ir 148,94 miljoni eiro.
Turklāt šī ir rezervētā, nevis reāli jau izmaksātā summa, kas saskaņā ar oficiāli sniegtajiem datiem ir 68,6 miljoni eiro.
Tātad sociālās aizsardzības pasākumiem un pabalstiem no valsts budžeta tiek tērēti nevis 544,91 miljoni eiro, kā norādīts Finanšu ministrijas infografikā un MK sēdes pielikumā, bet gan labākajā gadījumā – 148,94 miljoni.
*Pilnu raksta versiju var lasīt https://redel.substack.com/p/latvijas-fiskli-maldinoais-plns
