Sprūds: Jāgatavojas ilgstošam konfliktam. Nogurumam šeit nav vietas 53
“Jāgatavojas ilgstošam konfliktam,” apspriežot Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskatu, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Andris Sprūds.
Viņš norāda, ka šajā pārskatā galvenie akcenti ir, ka mums tomēr jāgatavojas ilgstošam konfliktam, ka nekas strauji nemainīsies un nogurumam šeit nav vietas.
Sprūds akcentē, ja pat Krievijas uzmanība šobrīd ir piesaistīta Ukrainai un tās resursi nav nemaz tik lieli kā tika domāts, Krievija savas kārtis cenšas izspēlēt ar citu rokām. Piemēram, Baltkrievijas, ar kuras darbībām jau esam saskārušies uz robežas.
Runājot, piemēram, par Latvijā palikušo, bijušo Krievijas militāristu noskaņojumu , viņš saka, ka šeit ir jāatgriežas pie mediju darba: “Jāveido sabiedrības saliedētība. Pat, ja mēs ne vienmēr pilnīgi visus varēsim pārliecināt, bet tomēr ir jāveido.”
Sprūds arī uzsver, ka apdraudējums no tradicionālās telpas pārvirzās uz kibertelpu, kur notikuši daudzi uzbrukumi, kas iepriekš nav bijuši tik lielos apmēros, tāpēc arī par šiem jautājumiem ir jādomā.
Latvijas specdienesta vērtējumā karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz visu 2023.gadu
Karadarbība Ukrainā turpināsies vismaz visu 2023.gadu, turklāt Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem – Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Šo ziemu Krievija izmantoja spēku atgūšanai un ir gandrīz droši, ka gan Krievija, gan Ukraina izmantos uzbrukuma iespējas, ja tādas radīsies. Krievijas stratēģiskais mērķis joprojām ir nemainīgs, līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Krievija pēc atpūtas perioda ziemā plāno atsākt jaunu uzbrukuma kampaņu.
Krievijas režīms joprojām izskata iespēju atjaunot uzbrukumu Kijivai. Tajā pašā laikā minimālais taktiskais mērķis saglabāsies Donbasa ieņemšana.
Patlaban nav priekšnoteikumu miera sarunu atsākšanai. Krievija nav gatava pamest Ukrainas teritoriju, savukārt Ukraina nav gatava teritoriāliem zaudējumiem. Krievijas raidītie signāli par gatavību atsākt sarunas uzskatāmi par viltus gājienu. No jebkāda veida pamiera noslēgšanas Krievija būtu galvenā ieguvēja. Tai ir nepieciešams laiks, lai pārgrupētu spēkus un sagatavotos jauniem uzbrukumiem, secinājis SAB.
Lai Ukraina uzvarētu, tai nepieciešams ievērojami lielāks Rietumu militārais atbalsts. Gan Krievijai, gan Ukrainai trūkst bruņojuma un munīcijas, tāpēc viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēs karadarbību, būs abu pušu spēja pēc iespējas ātrāk tos saņemt vai ražot.
Karadarbību ietekmēs arī spēja papildus piesaistīt karavīrus, kā arī abu valstu finansiālā un ekonomiskā situācija.
Šogad Ukraina turpinās uzrunāt starptautisko sabiedrību, lai novērstu nogurumu no kara. Krievija turpinās centienus mazināt Rietumvalstu sniegto atbalstu Ukrainai, mēģinot šķelt Rietumus un turpinot izplatīt draudus par kodolieroču izmantošanu.
Krievijas pozīcijām pasliktinoties, pieaugs dažādu izmisuma soļu riski, lai situāciju mainītu sev par labu. Tomēr SAB vērtējumā patlaban ir zema iespējamība, ka Krievija karadarbībā izmantos kodolieročus.
“To pielietošanai būtu pārāk augstas likmes, kas varētu izraisīt tiešāku Rietumvalstu iesaisti karā, kā arī atsvešināt Krievijai draudzīgākās valstis, piemēram, Ķīnu un Indiju. Kodolieroči var tikt izmantoti, ja Putina skatījumā tiks apdraudēta režīma pastāvēšana. Vismaz šobrīd tam nav indikāciju,” teikts pārskatā.
LETA jau ziņoja, ka pērn septembrī SAB savā analītiskajā rakstā minēja, ka turpinoties tā brīža notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība turpināsies vismaz līdz šī gada pavasarim.
24.februārī apritēja gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.
