Andris Sprūds: Ja ar NATO viss būtu kārtībā, par to nevajadzētu atgādināt 4
Ja regulāri tiek atkārtots, ka NATO alianse darbojas, tas nozīmē, ka viss ne līdz galam ir kārtībā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Sprūds norādīja, ka vakar notikusī Baltijas valstu prezidentu un ASV viceprezidenta Maika Pensa tikšanās starptautiskās Minhenes drošības konferences laikā ir nozīmīga, tomēr šo nozīmīgumu nevajag pārspīlēt.
“Tā bija pirmā klātienes tikšanās ar šā brīža jauno administrācijas vadību, un viceprezidents ir nozīmīga persona, līdz ar to tas bija svarīgs simbolisks, diplomātisks, politisks signāls, ka ASV un Baltijas valstis ir sadarbības partneri, un šī sadarbība turpinās. No otras puses, nevajag pārspīlēt tikšanās nozīmību, jo ASV savu ārējo mērķu izvērtēšanā neorientējas pēc tā, ko domā Baltijas valstis,” uzsvēra Sprūds.
“Šī tikšanās nebūs tā, kas izšķirs alianses solidaritāti un ticamību tuvākai vai tālākai nākotnei. Ir fundamentālākas tendences un spēki, kas ietekmē šīs attiecības,” piebilda eksperts.
Runājot par šiem fundamentālajiem izaicinājumiem, Sprūds atzina, ka pašlaik dzīvojam divās realitātēs – Eiropas un ASV un abu šo realitāšu saskaņošana būs grūts uzdevums. “Eiropieši dzīvo realitātē, kurā ASV bijušas vadībā un uzņēmās policista lomu, ASV bija plecs, uz ko paļauties. Izņemot britus un francūžus, visa pārējā Eiropa stipri paļāvās uz to, ka kāds cits visu izdarīs viņu vietā,” norādīja eksperts.
Kā vēl vienu izaicinājumu Sprūds minēja jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu. “Ja līdz šim teicām – NATO un domājām – ASV, tagad sakām – NATO, bet vispirms domājam par Trampu. Un Tramps dzīvo savā realitātē, kur zeme riņķo nevis ap sauli, bet ap Trampu. Viņš ir pilnībā koncentrējies uz sevi,” sacīja eksperts.
Sprūds norādīja, ka šajā situācijā Baltijas valstis nevar ignorēt prasību par aizsardzības izdevumiem 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta . “Citas valstis var uzdot jautājumus, kāpēc 2%, bet Baltijas valstis nevar. Tas, ka igauņiem šis līmenis jau ir sasniegts, bet Latvija un Lietuva gatavojas to darīt nākamgad, ir ļoti svarīgi un pareizi,” uzsvēra eksperts.
Runājot par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ceturtdien pausto, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus, Sprūds sacīja, ka 2% nav pašmērķis, mērķis ir efektivitāte. Tas nozīmē spēju sevi aizsargāt, skaidroja eksperts, piebilstot, ka situācija, kad 300 miljoni amerikāņu apmaksā 70% no NATO izmaksām, kamēr 500 miljoni eiropiešu tikai 30%, nav normāla. Tāpēc priekšā ir fundamentāla diskusija par to, kā Eiropai tikt ar šo problēmu galā.
“Kā jau minēju, Eiropā ir dažādas valstis, un dažādi viedokļi, un Junkers pārstāv tos visus, un, lai arī par šo jautājumu ir jārunā, laikā, kad Eiropā ierodas pirmā nopietnā ASV delegācija, nav īstais laiks nākt klajā ar kaut kādiem uzstādījumiem,” piebilda Sprūds.
Kā ziņots, ASV aizsardzības ministrs Matiss trešdien brīdinājis NATO dalībvalstis, ka Vašingtona “ierobežos savas saistības” aliansē, ja tās nepalielinās savus aizsardzības izdevumus.
Savukārt Junkers ceturtdien paziņoja, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus. “Tas ir bijis amerikāņu vēstījums daudzus, daudzus gadus. Es esmu kategoriski noskaņots pret mūsu piespiešanu to darīt,” Junkers uzsvēra Minhenes drošības konferences laikā.
Vēlāk ASV viceprezidents Maiks Penss apliecināja, ka ASV “stingri atbalsta” NATO un būs nelokāmas savu saistību pret aliansi izpildē. Līdzīgu nostāju viņš pauda arī sarunā ar Baltijas valstu prezidentiem.
Pašlaik tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no IKP – tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.
