Andris Kužnieks: Eiropas maģistrāle ceļā uz zaļāku nākotni 0
Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i.
Šobrīd notiekošais Eiropā zināmā mērā var tikt salīdzināts ar iesaistīšanos satiksmē ātrgaitas maģistrālē. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena nāca klajā ar paziņojumu, ka ceļā uz klimatneitralitāti, Eiropa izvirza vēl augstākus mērķus, nekā tas bija pieteikts līdz šim.
Ja atceramies, ka kopējais mērķis, kam piekritušas ES dalībvalstis – ir panākt, ka Eiropa līdz 2050. gadam kļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, tad jaunais uzstādījums ir līdz 2030. gadam ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), tā paverot ceļu uz tīrāku planētu un zaļo atveseļošanu.
Planēta ar klimata pārmaiņām mums nepārprotami signalizē, ka cilvēki ir pārlieku aizrāvušies ar visdažādāko resursu patēriņu, un tāpēc nav iespējas vairs atlikt domāšanas un paradumu maiņu – mums ir jākļūst “zaļākiem”.
Faktiski gāzes pedālim jābūt grīdā uz zaļās, digitālās un aprites ekonomikas ieviešanu.Lai sasniegtu šo mērķi, pūles būs jāpieliek visās ekonomikas nozarēs. Klimatneitralitāti varēsim panākt tikai tad, ja katrs dosim savu artavu.
Starp politiskajiem uzsaukumiem Komisija ir izziņojusi arī konkrētus tiesību aktu priekšlikumus, aicinot pielāgot dažādas regulas, nostiprināt energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas tiesisko bāzi un pastiprināt CO2 standartus dažādiem autotransporta veidiem.
Automašīnas, transporta sistēmas un mobilitāte ir mūsu ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Pandēmijas laikā vai ārpus tā – arvien pastāvēs vajadzība kaut kur doties, lai nodrošinātu savas ikdienas vajadzības.
Vai brauksim vienatnē lielā mašīnā, kas rada gana daudz izmešu, vai izvēlēsimies pārvietoties gudrākā veidā – ar sabiedrisko transportu, izmantojot kopā braukšanas mehānismu, pārvietojoties ar velosipēdiem vai citiem transporta līdzekļiem, kas izmanto alternatīvus enerģijas veidus – šī ir mūsu katra izvēle, kas var palīdzēt sasniegt vai gluži pretēji -attālināt – kopējos klimata mērķus.
Jāteic, ka patlaban ir labs laiks pārmaiņu uzsākšanai un īstenošanai, jo bez politikas nostādnēm, Eiropa sarūpējusi arī investīcijas un finansējumu.
Tas pieejams visām ES dalībvalstīm ar nosacījumu – zaļāk, digitālāk un ekonomiku stimulējošāk. Tam paredzēts tā dēvētais atveseļošanas fonds NextGenerationEU, kura budžets Eiropā kopumā ir 750 miljardi eiro, savukārt Latvijā – ap diviem miljardiem eiro. Tāpat zaļo līniju ieturēs arī nākamais ES ilgtermiņa budžets, kas nozīmē, ka aptuveni trešā daļa no Eiropas piešķirtajām finansēm nākamajos septiņos gados būs jāiegulda “zaļajos projektos”.
Par līdzekļu pieejamību viedāku transporta sistēmu, ciematu un pilsētu veidošanai nevaram sūdzēties – ir laiks realizēt idejas, un pieejamās finanses ieguldīt gudri.
Lielākie kaitīgo izmešu radītāji gan Eiropā, gan Latvijā ir ēkas un transports. Lai panāktu klimatneitralitāti, ir svarīgi dekarbonizēt gan enerģijas piedāvājumu, gan pieprasījumu šajās nozarēs.
