Andris Kalniņš, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents: Rīga var būt pirmā Baltijā 0
Rīga jau izsenis ir bijusi Baltijas uzņēmējdarbības un kultūras centrs, taču, vērtējot pēdējo gadu tendences, ir skaidrs, ka nepieciešams jauns impulss, lai pilsēta atkal iegūtu agrāko vērienu. Administratīvo procedūru sarežģītība un nereti neskaidrais institūciju sadalījums rada lieku slogu uzņēmējiem, kuri dažkārt ir spiesti meklēt pat 15 dažādus parakstus, lai saņemtu atļaujas, bet beigās neviens no parakstītājiem neuzņemas tiešu atbildību un process ir bezgalīgs. Šo risināt var ar modernas “vienas pieturas” digitālās sistēmas izveidi, kas vienkāršotu licenču un atļauju izsniegšanu, vienlaikus atvieglojot dzīvi ne tikai jaunpienācējiem un ārvalstu investoriem, bet arī uzņēmējiem, kuri jau gadiem rūpējas par pilsētas ekonomisko apriti.
Tikpat svarīgi ir strādāt pie Rīgas starptautiskās konkurētspējas un atpazīstamības. Lai gan tūrisms tradicionāli bijis viens no spēcīgākajiem pilsētas ekonomikas balstiem, ārvalstu viesu skaita kāpums pēc pandēmijas nav tik straujš, kā varētu cerēt un Rīga iepaliek pēc ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaita salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni no Viļņas un Tallinas. Lai situāciju uzlabotu, Rīgai nepieciešamas mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes un ērti pieejami transporta savienojumi, tostarp regulārās prāmju līnijas atjaunošana uz Skandināvijas galvaspilsētām. Nedrīkst aizmirst, ka tūrisms ir eksporta nozare – ārvalstu viesu tēriņi sniedz tiešu pozitīvu pienesumu pilsētas un valsts ekonomikai.
Nozīmīga loma ir arī infrastruktūrai un vides sakārtošanai. Mūsdienīgs sabiedriskā transporta tīkls, veloceliņu sistēma, kā arī ērtas autostāvvietas un piebraukšanas risinājumi stimulēs uzņēmējdarbības attīstību, vienlaikus ļaujot pakalpojumu sniedzējiem piesaistīt plašāku klientu loku. To labi atspoguļo tukšo skatlogu problēma, piemēram, uz Brīvības ielas, kur telpas stāv neizmantotas, jo trūkst ērta piekļuves veida un īstermiņa stāvvietu. Savukārt, domājot par pilsētas nākotni, nav iespējams ignorēt trokšņu piesārņojuma jautājumu. Jārod līdzsvars starp iedzīvotāju naktsmieru un uzņēmējdarbības iespējām, lai netiktu apgrūtināta komerciālā darbība, bet pilsētas vide būtu sakārtota un patīkama dzīvošanai.
Visbeidzot, Rīgas atgriešanās Baltijas reģiona vadošo pilsētu sarakstā ir atkarīga no caurspīdīgas sadarbības starp pašvaldību, valsts iestādēm un uzņēmējiem. Skaidri definēti mērķi, birokrātijas mazināšana un praktisks atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ļaus pilsētai kļūt par dinamisku, inovatīvu un starptautiski atpazīstamu centru. Ja spēsim šo pieeju īstenot, Rīga ne vien atgūs savu iepriekšējo nozīmīgumu, bet arī radīs pamatu ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.
Ar cieņu,
Andris Kalniņš
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents
