Andris Grafs: Valsts uzņēmumiem jāvirzās uz ilgtspējīgu modeli 7
Autors – Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs
Lai gan pēdējo gadu laikā Latvija panākusi progresu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldībā, joprojām saglabājas būtiski izaicinājumi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīga uzņēmumu darbības un finansējuma modeļa ieviešanu, efektīvas uzņēmuma padomes darbības nodrošināšanu, kā arī labas pārvaldības stiprināšanu pašvaldībām piederošajos uzņēmumos.
Attiecībā uz uzņēmumu mērķu un stratēģijas definēšanu valdībai kā uzņēmumu īpašniekam ir skaidri jānosaka, ka tā sagaida ilgtspējīgus, konkurētspējīgus uzņēmumus, kuru vērtībai jāpalielinās un kuri veicina atbildīgu uzņēmējdarbību. Jānosaka skaidrus un izmērāmus ekonomiskos rādītājus, kurus var salīdzināt ar līdzīgiem tirgus spēlētājiem Latvijā un reģionā. Katrai kapitālsabiedrībai jānosaka efektīvs un ilgtspējīgs finansēšanas modelis, atsevišķos gadījumos tajā iekļaujot arī budžeta finansējumu, kas paredzēts uzņēmumam noteikto nefinanšu mērķu (publiskās politikas uzdevumu) finansēšanai. Valstij piederošajiem uzņēmumiem nepieciešams dažādot finansējuma piesaisti savu mērķu īstenošanai, tāpēc lielajiem uzņēmumiem nelielu procentu kapitāla daļu iekļaujot biržas sarakstos, būtu iespējams uzlabot pārskatu sniegšanu, radīt tirgus disciplīnu un paaugstināt uzņēmumu pārvaldības kvalitāti.
Attiecībā uz efektīvas uzņēmuma padomes darbības nodrošināšanu valdībai jāvirzās uz centralizētu padomes locekļu atlases procesu, tādējādi nodrošinot vienotu, metodoloģisku pieeju profesionālu padomes locekļu piesaistīšanā. Trīs lielākajās slimnīcās jāizveido profesionālas padomes, lai nodrošinātu efektīvu veselības aprūpei piešķirto līdzekļu izlietojumu un regulāru atskaitīšanos par rezultātiem. Tāpat jāparedz tiesības kapitāla daļu turētājam veidot padomes arī mazākās kapitālsabiedrībās, kur likums šobrīd liedz. Ievērojot starptautisko praksi, Komerclikumā jāpapildina padomes uzdevumi attiecībā uz uzņēmuma stratēģijas apstiprināšanu, kā arī politiku, kas nosaka uzņēmuma darbības principus, apstiprināšanu. Tāpat jāpārskata neatkarīgā padomes locekļa kritēriji, ko iesaka arī OECD.
Valstij arī jāpaplašina prasības informācijas publiskošanai, tajā skaitā Pārresoru koordinācijas centram jāpublisko uzņēmumu kopējie rezultāti ne tikai par iepriekšējo gadu, bet arī par katru ceturksni. Savukārt uzņēmumiem jāpublisko arī politikas, kas nosaka uzņēmuma darbības principus, piemēram, riska, atalgojuma, interešu konflikta novēršanas jomās. Lielajiem valsts uzņēmumiem jāpublisko nefinanšu informācija (ilgtspējas pārskati).
Visbeidzot pašvaldību kapitālsabiedrībām jānosaka identiski pārvaldības principi kā valstij piederošajiem uzņēmumiem, ievērojot to, ka šobrīd prasības pašvaldībām piederošo uzņēmumu pārvaldībai ir ļoti virspusējas, tāpēc arī šo principu ieviešana praksē ir atšķirīga.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BKPI) ir sagatavojis 17 ieteikumus valdībai par valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības pilnveidošanu. Tuvākajā laikā BKPI uzsāks sarunas ar atbildīgajām valsts amatpersonām par ieteikumu ieviešanu praksē.
