Andris Dambis atklāj jaunus, ekstrēmus plānus 0
Pērn pēc veiksmīga finiša un augstas vietas Dakarā Andris teica: “Šajā sacensību veidā elektriskas piedziņas auto pašreizējās iespējas ir izsmeltas. Manas arī. Jāpaiet laikam, jānāk kardināli jaunām akumulatoru tehnoloģijām, lai šādos maratonos varētu uzvarēt. Bet mums ir padomā kas cits. Drīz pastāstīsim.”
Nu ir pastāstīts. Un “izlēciens” nudien pārsteidzošs, spilgts un – neapšaubāmi ar lielākām izredzēm uz uzvaru. Kāpu vietā – asfalts. Maratona vietā – sprints. Distance tikai 19,99 km, bet finišs gandrīz divus kilometrus augstāk par startu, 156 līkumi, kas prasa bremzēšanas un ieskrējiena dinamiku.
Līdz šim dīvaino vārdkopu Paikspīka (Pikes Peak) Latvijā, iespējams, bija dzirdējis tikai retais, bet nu to līdz pat jūnija beigām skandinās malu malās. Tās ir kalnā braukšanas sacensības, kas Amerikā notiek jau gandrīz 100 gadus un pulcē slavenus vīrus un superjaudīgus automobiļus no visas pasaules. Trases rekords pieder jaunzēlandietim Rīsam Millenam (9:46.164 – tātad 120 km/h vidēji). Auto – “Hyundai Genesis Coupe”. Divas sekundes simtdaļas lēnāk pērn brauca francūzis Romans Dumā ar “Porsche GT3R”. Un atšķirībā no maratoniem pavisam tuvu šiem absolūtajiem līderiem bija japānis Fumio Nutahara ar elektropiedziņas “Toyota Motorsport TMG EVP002” – 10:15.380.
Šī pati “Toyota” (šoreiz gan amerikāņa pilotēta) būs trasē arī šogad. Divu tās elektromotoru kopējā jauda – 350 kW. Dambis sola vairāk. Pa simtam uz katru riteni. Tieši tā – nekādu spēka pārvadu. Četri motori, katram ritenim savs. Nekādu rūcošo monstru jaudas zudumu retināta gaisa dēļ (finiša vieta ir vairāk nekā četrus km virs jūras līmeņa). Dambis saka: “Tehniski mēs būsim gatavi trases rekordam. Protams, trūkst šāda veida sacensību pieredzes, tādēļ uzvarai būs vajadzīga gan veiksme, gan daudzu apstākļu labvēlīga sakritība.”
Un labs pilots ar šosejas līkloču pieredzi (kopš pērnā gada visu Paikspīkas trasi klāj asfalts). Dambja izvēle nepārsteidz. Jānis Horeliks, dzimis 1974. gadā. Sacīkšu stāžs – garāks par pusi no šiem 39. Sākumā, protams, kartings. 1991. gadā otrā vieta PSRS čempionātā. 1999. – Baltijas čempions ar “VW Golf”. Tad hondu laiks. Un plaša sacīkšu ģeogrāfija. Portugāle, Somija, Itālija, Krievija… Regulāri vietas uz goda pjedestāla. Briedums.
Nekas Paikspīkai līdzīgs gan nav braukts. Jo nekā līdzīga nemaz nav. Būs jāiztiek ar sacīkšu reglamentā paredzētajām nedaudzajām treniņu dienām. Bet mums – ar ziņām internetā un TV. Ne tikai “Redbull.tv” (“Redbull” ir sacīkšu ģenerālsponsors). Filmēs arī latvieši – ar DNB atbalstu komandu pavadīs raidījums “Tavs auto”. Un rādīs mums ne tikai mūsējos, bet arī Sebastianu Lēbu, kurš kalnā brauks ar “Peugeot”, rādīs fantastisko Millenu ģimenes rokādi – pērn rekordu sasniegušais dēls “Hyundai” kupeju atdos savam tēvam Rodam (60 gadi, vairāki trases rekordi 90. gados, pēdējais starts braucienā 2000. gadā), bet pats mēģinās citu, vēl jaudīgāku… Brauciens uz Kolorādo mākoņiem ir unikāls, un varam būt lepni, ka arī Latvijas karodziņš tur plīvos.
