Andris Bačkurs: Šaubu vairs nebija un Zanei bija tikai 3 mēneši… 5
Autors: Andris Bačkurs
Esmu viens no manabalss.lv iniciatīvas PAR PILNVĒRTĪGU DZIRDI SEVIŠĶI BĒRNIEM AR DZIRDES TRAUCĒJUMIEM līdzautoriem un saņēmu vēstuli no ģimenes, kura ir saskārusies ar šo problēmu. Palīdzi bērniem dzirdēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, parakstīties par šo iniciatīvu. Tas aizņems vienu minūti tava laika, bet citiem izmainīs viņu dzīvi.
Zanes stāsts sākās pirms diviem gadiem – trīs dienas pēc viņas piedzimšanas, kad visiem bērniem, izrakstoties no slimnīcas, pārbauda dzirdi. Šī pārbaude parasti notiek ļoti ātri, taču Zanei tā ilga 40 minūtes ar klusu cerību, ka viss ir kārtībā. Jo ilgāk pārbaudi taisīja, jo manas cerības kļuva mazākas un apjausma par iespējamiem dzirdes implantiem – lielāka.
Asaras bira kā pupas…
“Izdevās, izdevās, viss ir kārtībā!” iesaucās medmāsiņa, bet tā gluži nebija…
Zane ir trešais bērniņš mūsu ģimenē, jo ir vēl lielā māsa (14) un lielais brālis (9). Visi, kuriem ir bērni, noteikti zina – klusums ar trim bērniem mājās ir retums, taču tas nemaz Zanei netraucēja saldi gulēt miedziņā, jo nekas viņu nepamodināja – ne tēta skaļās šķavas, ne durvju aizciršanās caurvējā, ne atslēgu žvadzoņa, pilnīgi nekas. Pēdējo punktu manā nepārliecinātībā pielika situācija ar dūmu detektoru uzstādīšanu mūsu dzīvoklī, proti, blakus Zanei vīrs nejauši nospieda detektora testa pogu… un nekas… klusums… parasti bērni nobītos no tāda trokšņa, bet Zanei arī tas netraucēja. Šaubu vairs nebija un Zanei bija tikai 3 mēneši.
Kādā vēlā rudens vakarā, braucot mājās ar savu auto, es pēkšņi apjautu, cik daudz manu šūpuļdziesmu viņa nav dzirdējusi, viņa pat nav dzirdējusi manu, sava tēta, māsas un brāļa balsi. Vēlāk dziedot liku viņas plaukstiņu sev pie kakla, lai viņa sajūt balss vibrācijas.
Turpmāk viss tika risināts Latvijas Bērnu dzirdes centrā un pēc pus gada, pateicoties Dr.Kušķei un Dr.Dainai, Zanei pirmajā dzimšanas dienā tika uzdāvināta iespēja dzirdēt, jo operācija sakrita ar viņas dzimšanas dienas nedēļu. Viņai tika ieoperēti divi kohleārie dzirdes implanti. Labāku dāvanu savam bērnam es nevarētu vēlēties.
Kopš operācijas ir pagājis jau gads – Zanei ir divi gadiņi un šobrīd viņa joprojām mācās klausīties, sadzirdēt, runāt, bet citādi ir pilnīgi parasts bērns. Dzirdes implanti ļāvuši Zanei teikt pirmos vārdus un sadzirdēt mūsu balsis.
Vai tas ir viegli? Nē, nav, bet visgrūtāk ir noskatīties uz netaisnību, kuru varu salīdzināt ar fabulu par lapsu un dzērvi, kura viena otru uzaicināja ciemos un cienastu pasniedza tikai no sev ērta trauka, proti, lapsa dzērvei piedāvāja cienastu no šķīvja (ar garo knābi dzērve to nevarēja baudīt), bet dzērve lapsai piedāvāja cienastu no krūkas, ko, savukārt, lapsa nevarēja nobaudīt. Ciemiņi bija? Bija. Cienasts bija? Bija. Nu un tad, ka to nevar nobaudīt – pašas vainīgas.
Lūk tieši tāda ir sajūta vecākiem, kad bērnam valsts piešķir dzirdes aparātus vai dzirdes implantus, bet baterijas? Nē, tās nepienākas.
KO? Kā mans bērns dzirdēs? Jums pašiem jāpērk… Un tad manī iestājās klusums, vēlējos atslēgties no šīs skaļās netaisnības.
Tikai ar lūgšanu, krišanu un atkal celšanos var kaut ko panākt – viena vienīga cīņa par bērna tiesībām dzirdēt un būt sadzirdētiem.
Nē, es nejautāju kādēļ un es neprasīju kādēļ man… es saprotu, ka tā mēdz notikt, jo Zanes gadījumā tā ir ģenētikas loterija, kurā viņa zaudēja, bet tomēr…
Lai skanētu arī nedzirdīgo bērnu balsis es vēršos pie visas Latvijas sabiedrības ar milzīgu lūgumu par iniciatīvas atbalstīšanu “Mana balss.lv”, kurā visu vecāku vārdā lūdzam sabiedrības atbalstu par pilnvērtīgu dzirdi sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem – savākt nepieciešamos 10 000 parastus, lai mūs sadzird un valsts kompensē baterijas un šo ierīču remontu.
Latvijā ir nepilni 200 bērnu ar dzirdes implantiem un bērni ar dzirdes aprātiem (nerunājot par pieaugušajiem), LŪDZU ATBALSTI un palīdzi mūs sadzirdēt.
https://manabalss.lv/par-pilnvertigu-dzirdi-berniem-kuriem-ta-ir-trauceta/show
Zanes mamma Dace.
