Andris Bačkurs: Pazemes atkritumu konteinerus Rīgā vajadzēja uzstādīt jau pirms 10 gadiem.” 7
Mēs visi vēlamies dzīvot tīrā, estētiskā pilsētvidē. Tomēr, pieaugot iedzīvotāju skaitam, pilsētās pieaug arī atkritumu daudzums. Novērots, ka lielākā daļa atkritumu uzkrājas pilsētas centrā, parkos un daudzdzīvokļu namu tuvumā. Likumā noteikts, ka katra pašvaldība ir atbildīga par efektīvu savu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Dažās Rīgas vietās esam sākuši šķirot atkritumus, taču to savākšanas un uzglabāšanas principi pēdējās desmitgadēs nav mainījušies līdzi laikam.
Šobrīd daudzviet Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, izvietoti dažādu ražotāju pazemes konteineri. Tiem piemīt estētisks dizains, funkcionalitāte un ērta lietošana. To izskats atbilst modernas pilsētas attīstības tendencēm. Arī vairākas Latvijas pašvaldības veiksmīgi uzsākušas pazemes konteineru izbūvi.
Turpretim Rīgā šobrīd izvietotās atkritumu urnas un konteineri ne tikai piesārņo, bet arī vizuāli degradē pilsētvidi. Vides piesārņojumu rada nešķirotie atkritumi, pārpildītie, netīrie, smakojošie un savlaicīgi neizvestie atkritumu konteineri, kas izvietoti daudzdzīvokļu namu pagalmos, pie tirgiem, lielveikaliem un citās sabiedriskās vietās. Parastajai sadzīves atkritumu un otrreizējās pārstrādes materiālu savākšanai, t.i., papīram un vieglajam iepakojumam, ir vairākas nepatīkamas blakusparādības: savākšanas punkti aizņem daudz vietas un bieži ir vizuāli nepievilcīgi, nepatīkamas smakas un kaitēkļi var radīt veselības problēmas, tvertnes ir pieejamas ikvienam un visiem (tajā skaitā dzīvniekiem), bieža to iztukšošana ir dārga un laikietilpīga. Šāda atkritumu savākšanas politika rīdziniekiem ir neizdevīga un modernai pilsētai neatbilstoša.
Uzskatu, ka Rīgā steidzami nepieciešams sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un izveidot jaunu programmu, kas paredz pazemes atkritumu konteineru laukumu ieviešanu visā pilsētas teritorijā. Pazemes konteineri ietaupīs pilsētvides teritoriālo vietu un saglabās ielu tīrību, noslēpjot atkritumus no redzesloka, turklāt tie būs videi draudzīgāki, ar zemākām uzturēšanas un apkalpošanas izmaksām.
Ieviešot pazemes konteinerus, saglabājas iespēja šķirot atkritumus, veicinot labvēlīgākus atkritumu apsaimniekošanas ekonomiskos nosacījumus. Uzglabājot atkritumus pazemes konteineru vidē, samazinās arī sliktu smaku risks. Daļēja atrašanās zem zemes palīdz ziemā konteineros saglabāt siltumu, pasargājot atkritumus no piesalšanas, savukārt vasarā atkritumi pazemes vēsumā nepūst un nesmako.
Pilsētvides sakārtošanas nolūkā, nepieciešams Rīgā nodrošināt vienotas dizaina prasības kā atkritumu laukumiem, tā pilsētā izvietotajām atkritumu urnām, kā to paredz pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Atkritumu urnas pie namīpašumu sienām, sabiedriskā transporta pieturvietās un gājēju ietvju tuvumā ir ne tikai netīras, nepievilcīga izskata, bet arī tik dažādas, ka bojā pilsētas kopējo tēlu.
Nodrošinot vienotas koncepcijas izstrādi, Rīgas domei būtu jāizveido jauna finanšu programma, kurā varētu pieteikties māju apsaimniekotāji, lai iegūtu līdzmaksājumu no Rīgas domes atkritumu konteineru vietu izbūvei.
Arī pazemes konteinerus iespējams diskrēti integrēt, realizējot atbilstošus āra vides projektus, kā tas šobrīd notiek daudzās pilsētās.
Kādēļ tieši pazemes konteineri? Šādam risinājumam ir vairākas priekšrocības:
1. Sakopta, estētiska pilsētvide, moderns atkritumu konteineru un urnu vizuālais noformējums.
2. Vietas taupīšana – tikai neliela uzpildes pazemes konteinera tvertne atrodas uz zemes. Veicina to, ka māju iedzīvotājiem rodas iespēja pagalmu labiekārtošanas projektiem vai atbrīvojas vieta privāto automašīnu novietošanai.
3. Videi draudzīgs risinājums – tiek ievērotas higiēnas prasības, nav problēmu ar smakām un vēja procesā vai dzīvnieku darbību rezultātā izmētātām atkritumu sastāvdaļām apkārtējā vidē.
4. Ievērojami lielāka savākšanas punkta jauda, visa pazemes konteinera ietilpība tiek pārvietota pazemē.
5. Savākšanas biežuma samazināšana, samazinot transporta un darbaspēka izmaksas.
6. Samazinās negatīvā ietekme uz vidi – mazāk CO2 emisiju, mazāks troksnis un satiksme.
7. Vandālisma samazināšana t.sk. dzīvnieku piekļuve. Iespējams nodrošināt piekļuves ierobežojumu daudzdzīvokļu namu kvartālos neidentificētām personām (iedzīvotājiem izmantojot digitālās kartes, čipus vai citu identifikācijas rīku).
8. Atkritumu šķirošanas iespēja, samazinot nešķiroto atkritumu apjomu un atvieglojot atkritumu pārstrādes organizāciju.