Andris Ameriks: Iespējams, Kariņš jau domā par karjeru nākotnē Eiropas institūcijās 16
Anita Daukšte, TV24, speciāli LA.lv
Par topošās koalīcijas darbības perspektīvām, vai vajag jauno Klimata un enerģētikas ministriju un kā panākt Latvijas energoneatkarību, par gāzes un naftas cenu griestiem Eiropā- saruna ar Eiropas parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieku, EP deputātu Andri Ameriku. (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, https://www.socialistsanddemocrats.eu/meps/ameriks-andris)
Uz pirmo sēdi nule sanākusi 14.Saeima. Daudzi eksperti saka – redz, cik vienoti izvēlējās prezidiju, tad jau labi strādās. Jums arī tā šķiet?
Šobrīd trīs partijas plāno veidot valdošo koalīciju, bet vēl trīs sēž uz rezervistu soliņa. Kāpēc tām būtu jāstrīdās ar potenciālo koalīciju? Neviens nevēlas nodedzināt tiltus jau pirmsākumos. Skatoties uz [Viktora] Valaiņa sniegumu opozīcijā, zinot, ka [Ainārs] Šlesers nekad nebūs atmetis cerības uz nokļūšanu valdošajā koalīcijā…, es nedomāju, ka viņi vēlēsies strīdēties sākumā. Turklāt gan Zaļo un Zemnieku Savienība, gan Progresīvie – viņi jau dabūja amatus Saeimas Prezidijā. Drīzāk jau tad jautājums, kāpēc potenciālā valdošā koalīcija par opozīciju amatos nobalsoja…. Visi ir politiski taktiski gājieni, ne par kādu mīlestību un draudzību nekas tur neliecina. Vairāk nākotnes politiskās sadarbības modeļus atklās nevis Saeimas prezidija, bet gan Saeimas komisiju vadību vēlēšanas. Tur parādīsies daudzas interesantas lietas, ņemot vērā, ka valdošajai koalīcijai ir tikai 54 balsis un pietiekoši raiba publika. Es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šādā sastāvā valdošā koalīcija noteikti nenostrādās visu 14.Saeimas sasaukuma laiku. Tās partijas noteikti sastrīdēsies īsti latviskā garā, un koalīcijas rezervistu soliņš jau ir pietiekoši garš, lai būtu tie, kas var pieslēgties vajadzības gadījumā.
Vai Rīgas vicemēra kļūšana par Saeimas priekšsēdētāju tomēr neizraisa nepieciešamību veikt izmaiņas Rīgas domes vadībā? Staķis jau saka, ka nē… Kāpēc? Progresīvie taču ir opozīcijā?
Pilsētas mērs bez savas partijas nevar ilglaicīgi realizēt patstāvīgu politiku. Ja lielākā domes frakcija ir Progresīvie, mēram agri vai vēlu būs jāizdara politiskā izvēle par labu šim politiskajam spēkam. Ja tas nenotiks, tas var izraisīt politiskus strīdus, otrkārt, būsim godīgi – trim vicemēriem Rīgas dome darīt nav ko. Pat diviem nav ko darīt. Reāli šiem trim vicemēriem nav ne pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldības, ne komiteju vadības. Es domāju, ka drīzumā gan no Nacionālās apvienības, gan Jaunās Vienotības parādīsies prasības šiem vicemēriem iemiesot savu praktisko lomu, reāli nododot viņiem pārvaldībā kādas nozares, vai pašiem vadīt pilsētas domes komitejas. Kad mēs ar Nilu Ušakovu strādājām domē, mēs paralēli domes priekšsēdētāja un vietnieka amatiem arī vadījām katrs vienu domes komiteju. Ja Rīgas dome tiešām domā par taupību šajā ziemā, tad tai ne tikai nebūtu jāizplūst pārvaldībā, bet arī jādomā par savu telpu energoefektivitāti. Rīgas Rātsnams ir viena no visenergoneefektīvākajām telpām pilsētā.
Kādas pārdomas izraisa valdības tapšanas process? Esat iebildis pret jaunas ministrijas izveidi un norādījis uz kurvīti NA. Vai valsts pārvaldes pakārtošana īslaicīgai politiskai vajadzībai ir atbalstāma?
Jā, protams, Klimata un enerģētikas minisrtijas izveide ir neuzticības izteikšana Nacionālajai Apvienībai Ekonomikas ministrijas vadībā no Jaunās Vienotības puses. Būsim objektīvi – mēs esam rekordisti ministriju skaita ziņā starp visām Baltijas valstīm – gan Igaunijai, gan Lietuvai ministru valdībā ir mazāk. Es uzskatu, ka puses pienākumu atņemšana ekonomikas ministram ir tiešs pazemojums Nacionālajai Apvienībai no JV , sakot – redz, jūsu ministre netiek galā. Patiesībā es domāju, ka bija jāvirzās uz ministriju skaita samazināšanu – piemēram, apvienot Satiksmes ministriju ar Ekonomikas ministriju…. Mēs savukārt ejam rutinēto ceļu atpakaļ – netiekam gala ar profesionāļiem amatos un veidojam aizvien jaunas un jaunas struktūras.
Tā ir liela kļūda, ko izdara Krišjāņa Kariņa personā JV,
bet, iespējams, ka viņš jau vairs neuzskata, ka viņam 100% jābūt par premjeru, iespējams, viņš jau domā par karjeru nākotnē Eiropas institūcijās…Neviens jau nav bijis visu mūžu par premjeru.
Ja jūs sakāt, ka šī koalīcija nenostrādās visu sasaukuma laiku, tad domājat, ka jau tagad tam tiek likti pamati, un potenciālie koalīcijas vadītāji sāk meklēt nākošos amatus?
Gan Kariņam, gan Edgaram Rinkēvičam ir tādas iespējas – gan skatoties uz nākamā eirokomisāra izvēli no Latvijas, gan arī cīnoties par Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās vietu…
Enerģētika, protams, ir galvenais izaicinājums šobrīd Eiropas līmenī. Vai tad tas nav loģiski – uzsvērt to arī valdības darbā?
Protams, es uzskatu, ka enerģētiskās neatkarības nodrošināšana ir atslēgas vārds un galvenais uzdevums visas Eiropas līmenī. Austrumeiropā pat pēc atbrīvošanās no padomju valgiem, infrastruktūra palika vērsta Krievijas virzienā. Francijai, piemēram, tādu problēmu nav, kādas pastāv Vācijai austrumdaļā, jo Austrumvācijai gāja visi resursi no Krievijas gan padomju laikā, gan arī tagad. Polija, Bulgārija, Ungārija, Baltijas valstis – šobrīd ir izšķirošs mirklis, lai mainītu resursu atkarības vektoru, bet neviens nebija gatavs to veikt tādā tempā.
Runājot par Latviju – nu, nenoliedzami, enerģētiskās atkarības mazināšana ir problēma NR.1, bet tad lai pats premjers tai ķeras klāt, nevis veido jaunu ministriju. Institūciju daudzums nenozīmē efektīvu valsts pārvaldi.
Galvenais jaunās Enerģētikas, vai nu kā tur to sauks, ministrijas uzdevums būs būt par pasūtītāju jaunas infrastruktūras, tīklu izbūvei visā Latvijā, uzlabojot Sadales tīklu kapacitāti. Šobrīd jau saules baterijas ir katrai piektajai mājai uz jumta, bet Sadales tīkliem trūkst kapacitātes to paņemt pretī. Tas pats ir ar vēja enerģiju. Tagad arī Eiropas Komisija pieņēmusi nosacījumu, ka 2026.gadā ik pa 60 kilometriem būs jābūt elektroauto uzlādes stacijām. Ja ar tīkliem viss paliks pa vecam, tad tas nozīmēs tikai vienu – vienu kravas mašīnu uzliekot uz lādētāja, visam blakus ciemam pazudīs elektrība. Var jau par to ironizēt, bet tas ir tas, par ko šobrīd būtu jādomā Enerģētikas ministrijai, ja tā tiešām ir vajadzīga.
Ja atsakāmies no gāzes un naftas, tad paliek tikai elektrība: to saražot varam, bet tīklā ielaist – patlaban nevaram pietiekamā apjomā. Tas ir tiešām muļķīgi.
Pieņemu, ka būtu jāpārskata Eiropas Atveseļošanās un Noturības mehānisma līdzekļu izlietojums Latvijā, to paredzot tieši elektrotīklu kapacitātes uzlabošanai.
Pretējā gadījumā mēs neglābjami atpaliksim, tai skaitā no kaimiņvalstīm, no Igaunijas, un atkal varēsim runāt par to, ka mums pēc četriem gadiem jānoķer attīstībā Igaunija šobrīd.
Kā izskatās šī ziema Eiropā? Eiropas Komisija braši ziņoja par piepildītām gāzes krātuvēm, bet vai tā nav drusku liekulīga situācija – visi taču saprot, ka lielākā daļa no tajās iepildītās gāzes nāk no Krievijas…
Protams, ka tā daļēji ir Krievijas gāze. Protams, liela loma šobrīd Eiropas nodrošināšanai ar gāzi ir Azerbaidžānai – tā 100% apgādā Bulgāriju, par 60% – Itāliju, ļoti daudz no tās tiek Grieķijai.
Latvijā jau arī ir vēl viena problēma – sapirkām gāzi par 300 eiro par megavatstundu, bet tagad cena ir 100 eiro… Bet ierēdnis jau domā tā – nu, nebūtu tad nopirkuši, būtu tagad kriminālprocess. Gandrīz kā ar vakcīnām savulaik bija – nenopirka pa dārgo, un tagad ir krimināllieta. Bet, ja gāze nebūtu par 100 eiro, kurš tad cietumā sēdētu? Bailes pieņemt lēmumus ir vēl viens faktors, kas nosaka mūsu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas.
Bet mums visiem atliks tikai maksāt par trīsreiz dārgāku gāzi.
Vai ir pārliecība par vienošanos Eiropas Savienībā par gāzes cenas griestu noteikšanu?
Domāju, ka jā. Piedāvājums ir noteikt Krievijas naftai noteikt cenu līdz 60 dolāriem par barelu. Paskatīsimies, kā būs ar šo. Gāzes cenām tas nav tik vienkārši, bet Francija aktīvi iestājas par gāzes cenas griestu noteikšanu. Francija šobrīd arī subsidē zemāku degvielas cenu.
Jāņem vērā, ka Eiropā tas ir pirmo reizi – iejaukties brīvā tirgus mehānismos, ejot uz daļēji regulētu tirgus ekonomiku atsevišķās nozarēs, kas ir kritiskas tautsaimniecības izdzīvošanai. To, ko šobrīd vēlas panākt ES – lai katra atsevišķa ES dalībvalsts šo atkāpšanos no tirgus ekonomikas nerealizētu individuāli, jo tad nabadzīgākā un vājākā ES daļa paliks zaudētājos.
Kā Latvija?
Tajā skaitā. Vācija pieņēma 200 miljardu palīdzības paketi tautsaimniecībai – neviena cita ES valsts to nevar atļauties. Un ja tās nedarīs ko līdzīgu, neizbēgami paliks zaudētājos.
Tādejādi ES piedāvājums ir gan vienots gāzes iepirkums, gan arī gāzes cenu koridora noteikšana.
Latvijas valdība visu izdarījusi un dara pareizi enerģētikas neatkarības jomā? Skultes LNG termināli vajag?
Manuprāt, runājot par LNG sašķidrinātās gāzes termināli, ir pareizi jāsaprot, tā darbības saturs. Piemēram, ostās uzņēmējs noteiktā teritorijā novieto zināmu pārkrauto ogļu daudzumu: viņš var gan tās tūlīt pārdot un pārkraut, bet var arī uzglabāt, gaidot ogļu augstāku cenu biržā. Ar gāzi ir līdzīgs stāsts – termināls ir kaut kas līdzīgs tam laukumam ostā. Es nedomāju, ka tā ir valsts funkcija, nodarboties arī šādām lietām.
No uzņēmējdarbības viedokļa būtu labi, ja šāds termināls būtu, bet valstij būt par īpašnieku…. Nedomāju, ka tas pareizi. Somi gan tā izdarīja ar savu termināli. Bet Somija ir liela noņēmēja šim terminālim, Latvijai vienai visa gāze no termināļa darbības nebūs vajadzīga. Vēl vienu Latvenergo mums nevajag.
Latvijā it kā ir realizēta ostu reforma, bet tagad AS it kā ieslēdz atpakaļgaitu. Tas būtu pareizi – atgriezties pie vecās kārtības ostās? Vai tas vēl ko līdzēs to darbības nodrošinājumam?
Likums par ostu pārvaldības reformu bija pieņemts politiskās interesēs, lai atriebtos Ventspilij un Rīgai, uzskatot, ka tur viss tiek nepareizi darīts. Valsts noņēma pašvaldību ietekmi ostās, kas ir pilnīgi ačgārni un muļķīgi. Bet arī bez tā visa ostas piedzīvo kardinālas izmaiņas, jo no tā kravu apjoma, kas bija savulaik tur maz kas palicis. Man bail domāt, ka Rīgas osta pielīdzināsies Skultes vai Mērsraga ostām, bet skaidrs jau, ka austrumu kravu virziens praktiski ir ciet. Jā, vēl ir Kazahstāna, no kurienes nāk zināms kravu apjoms, bet tur ES strādā, lai arī tai nebūtu jātransportē savas kravas pa Krievijas teritoriju. Ostu pārvaldības reforma vēl vairāk sarežģī jau tā nevienkāršo ostu situāciju, turklāt pārvaldes sistēma, kas tagad izveidota, būs dārgāka, nekā līdz šim.
Jūs esat Transporta un tūrisma komitejā. Vai šeit ir pietiekami izprotama Latvijas situācija tranzīta jomā?
Eiropā nevienu neinteresē, vai no Krievijas nāk kravas un kādas sekas to neesamība izraisa Latvijā. Mēs tiekam uztverti kā ziemeļu, Skandināvijas tranzīta koridora daļa.
Ko tad Latvijas Dzelzceļam iesākt, kas dzīvoja uz Krievijas un Baltkrievijas kravu tranzīta?
Ir skaidrs, ka Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras izmaksas gulsies uz Latvijas valsts budžetu. Nevajag, protams, sliedes pārkausēt, bet kravu apjoms samazināsies kardināli.
Rail Baltica – vai ir cerība uz visu plānoto apjomu finanšu ziņā, ņemot vērā sadārdzinājumu?
Neticu, ka izdosies izbūvēt Rail Baltica 2026.gadā, kā tas tika plānots. Jau šobrīd izmaksas visām trim Baltijas valstīm tika lēstas 5, 8 miljardus eiro apmērā, bet tas tika rēķināts pirms 4 gadiem. Tagad ir karš, un cenas ir mainījušās ļoti būtiski. Es negribētu, ka Rail Baltica būvētu tāpat kā Panamas kanālu – 20 gadus, bet būvniecības augošās izmaksas jau nav tikai Rail Baltica problēma, bet problēma visā Eiropā, arī Itālijā, Spānijā, visos infrastruktūras izbūves objektos.
Cīnoties ar inflāciju Eiropā, nekāda nauda netiks drukāta, kā to apstiprināja arī ECB prezidente Kristīne Lagārda, kredīti paliks dārgāki. Tas nozīmē, ka lielo projektu sadārdzinājums būs daļēji jāsedz no pašu resursiem, daļēji to meklēs Eiropa.
8.Sankciju paketi pret Krieviju raksturojāt kā stingrāku kā pret Ziemeļkoreju. Par ko tas liecina?
Eiropas Savienībā ir ļoti grūti vienoties par vienotu sankciju paketi pret Krieviju, atšķirībā, piemēram, no ASV. Jo lielāks cipars kārtējai sankciju paketei, jo smagākas diskusijas starp 27 valstīm par kopīgu lēmumu pieņemšanu.
Es tomēr esmu pārliecināts, ka sekos gan 9., gan 10.sankciju pakete pret Krieviju.
Nupat 13. Saeima aizvēra durvis uz nākamo EP Tatjanai Ždanokai. Kā Eiropas Parlamentā skatīsies uz šo lēmumu?
Eiropas Parlamentā ir milzums daudz uzskatu un politisko strāvojumu, bet no komunistiem līdz galēji labējiem visi ir pārliecināti, ka karš Ukrainā ir jāizbeidz un Krievija ir jāsoda.
Ir tikai 20 deputāti no 705, kas ir līdzīgās prokrieviskās domās kā Ždanoka. Tas parāda, ka viņai nebūs nekāda atbalsta.
Es domāju, ka viņai jau jābeidz darboties politikas lauciņā.
