Kanādas “zelts” pārņēmis Latviju. Deputāts par invazīvo sugu izskaušanu 23
Eiropas Komisija ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret sešām ES valstīm, tai skaitā arī Latviju, par to, ka tās nav novērsušas Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanos.
Bijušais Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vadītājs, Saeimas deputāts Andrejs Svilāns TV24 raidījumā “Uz līnijas” atzīst, ka DAP jau iepriekš vērsusi uzmanību, ka ar šo problēmu būtu bijis jāstrādā intensīvāk.
Viņš arī atklāj, ka oficiāli Latvijā invazīvo augu sarakstā joprojām ir ietverta tikai viena suga – Sosnovska latvānis, lai gan patiesībā šo sugu ir desmitiem.
“Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde LatViaNature projekta ietvaros intensīvi strādā pie tā, lai apkarotu, ierobežotu arī šīs pārējās sugas. Man ļoti jācer, ka kolēģi spēs paveikt to, ko pēc būtības vajadzēja darīt jau gadiem,” viņš atzina.
Svilāns uzsver, ka tiekot darīts viss iespējamais, taču, lai sekmīgi tiktu ar to galā, ir nepieciešams lielāks līdzekļu apjoms.
Diemžēl būšot tādas sugas, ar kurām Latvija netiks galā. Viena no tādām, piemēram, esot Kanādas zeltgalvīte vai zeltslotiņa, kura jau tagad pārņēmusi plašas teritorijas Latvijā.
“Mums tā “zelta ir tik daudz, ka diemžēl, iespējams, mēs viņu nevarēsim apkarot,” bijušais DAP vadītājs spiests secināt.
Tāpat esot arī ar Kanādas elodeju – mazu augu, kas sastopams ūdeņos, grāvjos.
Jau ziņots, ka EK vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret sešām ES valstīm, tai skaitā arī Latviju, par to, ka tās nav novērsušas Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanos. EK vērsusies pret Bulgāriju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Latviju un Portugāli.
Invazīvas svešzemju sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami.
Invazīvas svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloņiem. Tie ir augi un dzīvnieki, kas cilvēka darbības rezultātā nejauši vai tīši tiek ieviesti dabas vidē, kurā to parasti nav.
Tie nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, un tiek lēsts, ka tie Eiropas ekonomikai ik gadu rada 12 miljardu eiro zaudējumus. Ar invazīvām sugām saistītu problēmu risināšana ir svarīgs aspekts ES centienos apturēt biodaudzveidības izzušanu, kā noteikts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030.gadam.
Regula ietver pasākumus, kas jāveic visā ES attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām, kuras ES rada bažas. Sešas dalībvalstis nav izstrādājušas, īstenojušas un EK paziņojušas rīcības plānu, kā novērst svarīgākos invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus.
