Andrejs Millers: Insultam brīvdienu nav 0
Smadzeņu veselībai jāpievērš vairāk uzmanības gan no budžeta resursu sadalījuma viedokļa, gan katram cilvēkam pašam, interesējoties par galvenajiem veselības rādītājiem un nekavējoties meklējot palīdzību ārkārtas situācijās, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs, profesors Andrejs Millers, kurš šoruden par savu darbu saņēmis arī Trīszvaigžņu ordeni.
Invaliditāte izmaksā dārgāk
Saskaņā ar veselības organizāciju datiem insults ir biežākais invaliditātes cēlonis gados vecākiem pacientiem, un tas rada lielas netiešās izmaksas, ietekmējot arī sociālo budžetu. Šīs izmaksas iespējams samazināt, palielinot tiešo ārstniecības budžetu un skaidri definējot nepieciešamību glābt insulta pacientus.
“Vienkāršoti sakot, jāglābj pacienti, lai būtu mazāks skaits pacientu ar paliekošu invaliditāti” piebilst A. Millers. “Mūsu klīnikas Insulta vienībā katru gadu ārstējas ap tūkstoš pacientu ar diagnozi “akūts išēmisks insults”. No tiem ceturtā daļa saņem specifisku terapiju, tostarp trombu šķīdināšanu vai trombektomiju, tos mehāniski evakuējot. Vairāk nekā 60% tiek izrakstīti ar minimālām invaliditātes pazīmēm un var patstāvīgi atgriezties sabiedrībā, kas ir ļoti augsts rādītājs.”
A.Millers noraida jebkuru pašdarbību medikamentu, arī uztura bagātinātāju un bezrecepšu zāļu, lietošanā.
“Cilvēkam jābūt skaidrībai, vai viņam ir sirds ritma traucējumi vai nav, kāds ir asinsspiediens, par ko liecina holesterīna rādītāji. Ritma traucējumu vai citu riska faktoru gadījumā ir speciālas skalas, par kurām jāzina ģimenes ārstam. Pēc tām var novērtēt iespējamos draudus. Ja skala uzrāda, ka pacientam jālieto antikoagulanti, kas šķīdina asinis, tas nenozīmē, ka pietiks ar aspirīnu, kā pacients, iespējams, būs nospriedis, vadoties pēc izplatītiem, bet nepatiesiem mītiem. Medikamenti asins šķīdināšanai ir īpaši svarīgi, un par tiem jāinformē ģimenes ārstam. Mirdzaritmija ir ļoti bīstama tieši kā insultu izraisošs faktors, un tā ir jāārstē, lai cilvēks nenonāktu pie manis! Insulta vienībā nonāk pacienti, kuriem smadzenēs jau izveidojies trombs sirds ritma traucējumu dēļ.”
Lai uzlabotu situāciju insulta profilakses jomā, pirmajā vietā A. Millers min nepieciešamību pēc gudriem un izglītotiem ģimenes ārstiem, kā arī cilvēku apzinātas rūpes par savu veselību. “Insulta biežums Austrumeiropā joprojām ir augstāks nekā Rietumos, kur cilvēki par veselību domā vairāk, regulārāk nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un ievērojot veselīgāku dzīvesveidu, arī sekojot galvenajiem rādītājiem analīzēs un citiem veselības indikatoriem.”
Pēc insulta reģistra datiem Latvijā vairāk nekā 45% insulta gadījumos ir tieši kardioembolisks insults salīdzinājumā ar 25% – 30 % vidēji Eiropā. “Tas nepavisam nav labi! Aicinu cilvēkus pašus vairāk interesēties, lasīt un prasīt padomu ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem. Daudzi lielu daļu laika pavada “gadžetos” – arī tur taču var smelties daudz derīgas informācijas,” aicina profesors, uzsverot, ka cilvēkiem jāuzticas uz pierādījumiem balstītai medicīnai.
“Svarīgi ir arī pacientam un ārstam vienoties par nepieciešamajām procedūrām vai zālēm. Ja šādas savstarpējas vienošanās nav, arī rezultāti būs daudz sliktāki. Ārstam jāatvēl pietiekami daudz laika skaidrojošai sarunai ar pacientu.”
Attēls: Insulta vienību shēma
“Latvijā veselības aprūpi nav tik grūti sakārtot, esam tikai 1,9 miljoni, kas atbilst, piemēram, Čikāgas priekšpilsētai. Vai mums vajadzīgas n-tās slimnīcas, 25 magnētiskās rezonanses aparāti, citas smalkas iekārtas, ja cilvēki tāpat tiecas nokļūt Rīgas slimnīcās? Neesmu veselības aprūpes organizators, tomēr neiroloģijas jomā vajadzības ir skaidri definētas, un tās galvenokārt saistāmas ar speciālistu nodrošinājumu visos palīdzības sniegšanas posmos. Jāatbalsta jaunie ārsti, jo ar iekārtām vien diagnozi nenoteiksim un pacientus neārstēsim,” situāciju raksturo A. Millers.
Agrāk būtu miruši
Dzīves ilgums Latvijā palielinās – pateicoties medicīnas attīstībai, ārstu kvalifikācijai un jaunām tehnoloģijām, izdzīvo daudzi pacienti, kuri agrāk būtu nomiruši.
“Šajā slimnīcā strādāju vairāk nekā 33 gadus, redzu, ka pārmaiņas bijušas tiešām milzīgas. Šobrīd varam transplantēt aknas, nieres, plaušas, izārstēt daudzas smagas un agrāk letālas slimības. Bet mēs joprojām nevaram pārstādīt smadzenes. Pienācis laiks domāt par smadzeņu veselību plašā nozīmē. Visām Eiropas Savienības valstīm jābūt gatavām, ka nākamajos 20 gados pacientu skaits ar smadzeņu saslimšanām pieaugs par 34%. Jau šobrīd jāgatavojas izmaksu pieaugumam šajā segmentā, jo lielākā vecumā pieaug arī risks saslimt ar neiroloģiskām un psihiatriskām kaitēm. Insulta vai mentālas slimības skarta pacienta aprūpe mājās ģimenei ir smaga izdevumu pozīcija, kas var būt aktuāla gadiem.”
Medicīnai jānovirza vismaz piecus procentus no IKP – profesors Millers piekrīt tiem, kuri prasa nodrošināt lielāku finansējumu veselības jomai. Pēc viņa vārdiem “mītiņi un protesti neko nedos, ja budžetā netiks paredzēts vismaz šāds naudas apjoms medicīnai.”
A. Millers nenoliedz dažādu labdarības akciju sniegto atbalstu, bet uzsver, ka tās neatrisina situāciju pēc būtības. “Jāsaprot, ka nevaram pastāvīgi likt sabiedrībai nodarboties ar naudas vākšanu paralēli nodokļu maksāšanai. Valstij jāpieņem atbildīgi lēmumi, kādi līdzekļi jānovirza ceļiem, kādi – veselības aprūpei. Nevar gadiem ilgi rīkot akcijas, kaut arī sabiedrības atsaucība ir slavējama!” Viņš piebilst, ka savulaik Briselē izcīnījis 100 tūkstošus eiro pacientiem ar invaliditāti Latvijā, tādējādi dodot savu pienesumu sabiedriskajā jomā.
Insultam nav brīvdienu, bet jāpaspēj palīdzēt
Komentējot iebildumus par nepietiekamu palīdzības pieejamību reģionos, A. Millers atzīst, ka tie ir tikai daļēji patiesi, jo Latvijas teritoriju efektīvi aptver divas universitātes slimnīcas un sešas reģionālās insulta vienības. “Piekrītu, ka problēma ir speciālistu nodrošināšanā reģionos. Ja insulta speciālists strādā, piemēram, no pulksten 8.00 līdz pulksten 16.00, bet cilvēkam insults konstatēts pulksten 18.00, nākas meklēt nākamo tuvāko punktu palīdzības saņemšanai. Ņemot vērā palīdzības pārklājumu nelielajā Latvijas teritorijā, tas četrarpus stundās tomēr ir paveicams uzdevums. Nav svarīgi, kur pacients dzīvo, insulta ārstēšanas bāzes standartam visur jābūt vienādam.”
Nogaidīt, līdz slimības simptomi mazinās – nepareizi
Attēlā: Rekomendējamie laiki
“Bieži novēlota palīdzības saņemšana ir saistīta ar cilvēku attieksmi pret savu veselību, jo insulta gadījumā it īpaši ļoti svarīgi ir nekavējoties vērsties pie ārsta. Neatliekamās palīdzības mediķi atradīs dzīvesvietai tuvāko vietu, kur operatīvi saņemt specializētu palīdzību. Latvijā to iespējams izdarīt dažas stundas ilgajā “laika logā”. Cits jautājums, ja pacients un viņa ģimenes locekļi nospriež, ka “nekas taču nesāp”, padzeršu tēju un runas traucējumi pāries. Kad cilvēks beidzot attopas, ka kļūst tikai sliktāk, palīdzēt bieži vien tik labi vairs nav iespējams.”
Attēlā: Pasaulē izmanto testu, pēc kura var pateikt, vai nepatīkamu simptomu iemesls varētu būt insults. Tā ir formula, kā ātri konstatēt dažas būtiskas insulta pazīmes. Latviskojot to, izveidots tests Ā.T.R.I. Šo testu var veikt tuvinieki un pats pacients.
Pirmos insulta simptomus būtu jāzina katram cilvēkam. “Vairāk savai veselībai cilvēki seko hronisku saslimšanu, piemēram, diabēta gadījumā. Par insultu zina daudz mazāk, bieži neatšķirot terminus “insults” un “infarkts”. Vairāk uzmanības Latvijā tradicionāli pievērsts sirds slimībām, bet būtu laiks ļoti nopietni izturēties pret smadzeņu veselību. Uzturoties ārzemēs, esmu ievērojis, ka populārās televīzijas pārraidēs reklamē saukli “Time is Brain” (“Laiks ir smadzenes”), atgādinot par nepieciešamību rūpēties par smadzenēm, nevis, piemēram, lietot dažādus uztura bagātinātājus vai iegādāties jaunas brilles.”
Kā ziņots, saskaņā ar OECD datiem mirstība no insulta Latvijā ir 203 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, un tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES. Igaunijā šis skaitlis ir 56 nāves no insulta uz 100 000 iedzīvotāju, un tas ir labāks rādītājs nekā vidēji ES – 64 nāves uz 100 000 iedzīvotāju. Insults ir trešais biežākais nāves iemesls pēc sirds slimībām un onkoloģiskām saslimšanām. Viens cilvēks no četriem pēc 25 gadu vecuma pārdzīvo insultu. Katru gadu šādu slimnieku Latvijā ir 7000-8000.
