Andrejs Judins: “Reālā situācija šodien ir tāda, ka mūsu bērni faktiski tiek diskriminēti, jo nepārvalda trešo valodu – krievu. To nedrīkst pieļaut Latvijā” 277
Ceturtdien Saeimas deputāti gandrīz vienprātīgi (visas Saeimas frakcijas, izņemot “Stabilitāte”) atbalstīja otrajā lasījumā Darba likuma grozījumus, kas top ar mērķi novērst latviešu diskrimināciju darba tirgū krievu valodas dēļ. Likuma labojumi paredz, ka drīkstēs prasīt svešvalodu zināšanas darba ņēmējiiem tikai tad, ja attiecīgā svešvaloda būs “objektīvs un pamatots priekšnoteikums” darbinieka tiešo darba pienākumu veikšanai. Šo pamatojumu uzņēmējam būs jau jāieraksta darba sludinājumā.
Darba intervijās darba devēji nedrīkstēs prasīt par svešvalodu zināšanām, tāpat pienākumu lietot svešvalodu darbavietā nedrīkstēs bez pamatojuma ierakstīt darba līgumā. Ir lielas cerības, ka topošie likuma grozījumi beidzot apturēs daudzu uzņēmēju negodprātīgo praksi krievu valodas prasmes darbiniekiem prasīt pilnīgi bez kāda pamatota iemesla – pat tādos mazāk apmaksātos amatos kā apkopēja, fabrikas, noliktavas strādnieks, lauksaimniecības strādnieks, pārdevējs, viesmīlis u.c.
Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir piedzimuši vairāk kā 800 000 bērni, no kuriem lielākā daļa šodien neprot krievu valodu.
Diskriminācija darba tirgū krievu valodas dēļ atņem vienlīdzīgas iespējas veidot karjeru un salauž dzīves desmitiem tūkstošiem latviešu jauniešu. Jebkura diskriminācija ir Eiropas Savienības likumdošanas pārkāpums, uz to politiķi ilgstoši ir pievēruši acis. Tāpēc plānotajiem Darba likuma grozījumiem ir jābūt pārdomātiem un efektīviem, lai šo diskrimināciju izbeigtu uz visiem laikiem.
No Saeimas tribīnes Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns norādīja, ka noteikti vēl jādomā, kā likums pēc tā pieņemšanas tiks piemērots dzīvē. Vai Darba inspekcija pārbaudīs sludinājumus pirms to publicēšanas un pēc tam izsniegs atļaujas uzņēmējiem? Vai būs kāds cits mehānisms? To ir jāplāno savlaicīgi, jo Darba inspekcijas reaģēšana tikai uz saņemtajām sūdzībām par krievu valodas nepamatotām prasībām darba sludinājumos kā līdz šim ierasts, neļaus likumam sasniegt plānoto mērķi.
Uzrunājām Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, juristu ar daudzu gadu pieredzi Andreju Judinu, lai uzzinātu viņa domas topošajiem grozījumiem.
Kā vērtējat topošos Darba likuma grozījumus?
Es atbalstu šos grozījumus un balsoju par tiem Saeimas sēdē, jo tie ir pareizi ierosinājumi. Nedrīkst no cilvēka prasīt, lai viņš zinātu vairākas valodas, ja darba pienākumu pildīšanai, viņam tas nav nepieciešams.
Statistika pašlaik ir diezgan šokējoša – Latviešu valodas aģentūras jaunākais pētījums rāda, ka 55% jauniešu pieredzējuši, ka viņiem atteikts darbs, jo neprot krievu valodu.
Tā nedrīkst būt Latvijā! Pat, ja uzņēmuma īpašnieks ir sveštautietis, un viņam gribas ar visiem komunicēt dzimtajā valodā, jo viņam tā ir ērtāk, jo, ja bizness atrodas Latvijā, arī darba devējam ir jāprot un jālieto valsts valoda.
Nav labi, ka kāds to uztver kā cīņu pret krievu valodu. Tā tas nav. Tas ir jautājums par to, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, lai nenotiktu diskriminācija pret vienu iedzīvotāju grupu.
Cilvēciski ir saprotams, ka mācēt piecas valodas ir labāk nekā divas, un mācēt desmit valodas ir labāk nekā piecas, tomēr reālā situācija šodien ir tāda, ka mūsu bērni faktiski tiek diskriminēti, jo nepārvalda trešo valodu – krievu. Angļu valodu jau visi māk. To nedrīkst pieļaut Latvijā.
Nevar darba devējam aizliegt pieņemt darbā cilvēkus, kuri pārvalda daudzas valodas. Bet nedrīkst pieļaut, ka šis valodas kritērijs vienkārši izslēdz cilvēku no iespējas pieteikties konkrētajai vakancei.
Mūsu lielākā problēma ir tā, ka mūsu potenciālie darbinieki saņem atbildi no darba devējiem – tu esi nederīgs, tāpēc, ka tu neproti krievu valodu. To nedrīkst pieļaut! Ikviens cilvēks Latvijā drīkst strādāt, ja viņš prot latviešu valodu.
Labklājības Ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka Darba likumā būtu jāieraksta pants, ka, ja darbs saistīts ar preču ražošanu vai klientu apkalpošanu Latvijas tirgū, tad svešvalodas prasības darbiniekam nebūs atļautas.
Ir labi, ja kāds var atbildēt klientam svešvalodā, bet tā nedrīkst būt prasība, kas obligāta visiem.
Nesen veikalā “Lidl” pieredzēju pozitīvu piemēru: klients krievu valodā uzdeva jautājumu pārdevējam, kurš arī bija krievs pēc tautības. Pārdevējs pircējam atbildēja latviski. Krievu pircējs visu saprata, saņēma atbildi uz savu jautājumu. Arī tāda var būt veikala politika, vadība to var noteikt.
Vienmēr būs kādi izņēmumi, piemēram tulks, vai kāds, kuram jārediģē teksti, vai dīdžejs krievu radio, bet tie ir reti izņēmumi, nevis otrādi kā šodien, kad izņēmums ir tad, ja uzņēmējs neprasa krievu valodas prasmes darbiniekam.
Princips ir tāds: Latvijā ir jāzina latviešu valoda! Ja zini latviešu valodu, tad lielākajā daļā darbavietu vari strādāt.
Valsts Darba inspekcija ziņoja, ka pērn saņēmuši vairāk kā 500 sūdzību par lingvistisko diskrimināciju krievu valodas dēļ, īpaši darba sludinājumos. Sarunā VDI direktors Renārs Lūsis pauda, ka Darba inspekcijas interesēs būtu, lai jaunie likuma grozījumi būtu tik skaidri un konkrēti, ka nebūtu nepieciešama Darba inspekcijas regulāra iejaukšanās.
Likums ir skaidrs. Kā skaidrāk vēl uzrakstīt? Likums nostiprina principu, ka valodas zināšanas darbiniekam var prasīt, ja ir objektīva, pamatota vajadzība. Darba devējam vienmēr ir jāspēj pamatot, kāpēc konkrētas valodas prasības ir vajadzīgas.
Darba devējam vienmēr būs tāda vēlme pārbaudīt darba ņēmēju, kādas valodas viņš pārzina. Pat, ja nav īstas vajadzības, bet vienkārši tā ir labāk, ērtāk, ieradums. Iedomāsimies, īpašnieks, ir sveštautietis. Viņš grib, lai visi darbinieki mācētu viņa valodu. Viņam ir komforts, lietojot savu valodu uzņēmumā, bet jautājums – vai ir objektīvs pamatojums? Vai šī valoda ir nepieciešama darbiniekam viņa tiešo darba pienākumu izpildei? Ja nav, tad tas ir Darba likuma pārkāpums.
Man tas atgādina situāciju ar citiem diskriminācijas veidiem. Bija gadījumi, kad romu tautības cilvēkus neņēma darbā. Tā bija diskriminācija vai nē? Nepaņēma darbā tāpēc, ka izglītība nebija atbilstoša vai tāpēc, ka uzņēmējam nepatika tautība? Ja nepatika tautība, tas ir Darba likuma ir pārkāpums.
Nedrīkst iebraukt arī pretējā grāvī – ja esmu kādas tautības, tad mani visu laiku diskriminē, ja nepieņem darbā. Uzņēmējam drīkst būt prasības saviem darbiniekiem. Piemēram, darbā par tulku, jāzina valodas. Tomēr tās nav jāzina katram apkalpošanas sfērā.
Vai tūrisms varētu būt objektīvs, pamatots iemesls, lai darbiniekiem drīkstētu pieprasīt krievu valodas zināšanas?
Man kā juristam ir svarīgs princips, ka cilvēkus nedrīkst diskriminēt darba tirgū, ja viņi neprot svešvalodas. Ir atsevišķas profesijas, kur tiešām tā krievu valoda ir vajadzīga. Par tulkiem man šaubu nav. Par citiem var diskutēt. Arī par viesnīcu administratoriem un tiem, kas strādā tūrismā. Citās valstīs taču tiek galā?
Viesnīcās dažādās valstīs parasti strādāt cilvēki, kuri runā valsts valodā un angļu. Viss ir kārtībā, klienti tiek apkalpoti. Līdz ar to arī Latvijā tūrisma industrijā strādājošajiem nevajadzētu prasīt, piemēram, administratoram viesnīcā, lai viņš mācētu krievu valodu.
Tikko biju Kolkā, biju veikalā. Pie letes stāvēja, tirgoja pārdevēja. Skaidrs, ka kāds tūrists uz turieni var atbraukt. Gan jau apkalpos, pārdos, cenu nosauks, ja prasīs. Nedrīkst dēļ tūristiem prasīt pārdevējai obligāti zināt trīs valodas.
Galvenajam noteikumam jābūt tādam – ja darba devējs izvirza darbiniekiem prasības pēc krievu valodas, tad lai viņš tās pamato.
Pamatojuma vērtējumam jābūt ļoti nopietnam. Lai darba devējs pamato Valsts darba inspekcijai, kāpēc konkrētajā gadījumā viņu darbiniekam nepieciešamas kādas svešvalodu prasmes.
Pamatojumam jābūt nopietnam. Nevar vienkārši teikt, ka uzņēmējs tā vēlas un viņam vai viņa klientiem tā ērtāk.
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem sociālajos tīklos, Darba inspekcija bieži atkārto, ka viņiem neesot tiesību vērtēt, kuri iemesli ir objektīvi un pamatoti krievu valodas prasmju prasībām darbiniekiem, un ka darba ņēmējiem vienīgais ceļš uz savu tiesību aizstāvību šajā jautājumā ir vēršanās tiesā.
Es domāju, ka Darba inspekcija grib būt institūcija, kas izpilda tehnisku lomu. Tā diemžēl nevar būt un nebūs. Viņiem jāskatās, jāvērtē un jāpieņem lēmums, argumentējot to. Es saprotu viņu sapni: viņi grib atvērt likumu grāmatu, kur 5. lappusē ir kaut kas konkrēti rakstīts. Saskaņā ar šo 5. lappusi, tad viņi piemēro likumu un izpilda tehnisku funkciju.
Šis jautājums nav tāds, kuru var ļoti mehāniski atrisināt. Manuprāt būtu drīzāk jārunā par to, kā celt Darba inspekcijas kapacitāti, resursus, kā nodrošināt viņiem iespēju efektīvi pildīt savus pienākumus, tomēr mēs nevaram viņus atlaist no darba pienākumu pildīšanas. Tāpat kā policija skatās un domā – ir vai nav diskriminācija – tas jādara Darba inspekcijai attiecībā uz darba tirgu. Darba inspekcija jau tagad paši izskata gadījumus, ja darba tirgū notiek iedzīvotāju diskriminācija. Lingvistiskā diskriminācija nav izņēmums.
Juristi nevar likumā visus gadījumus ierakstīt, kam tur drīkst prasīt kādu svešvalodu, kam nē, ierakstīt tūkstošiem amatu. Katra sūdzība viņiem pašiem būs jāvērtē. Es neredzu citu risinājumu.
Visiem darba devējiem ir jāsaprot svarīga lieta: darbinieka valodu prasmes var būt bonuss, ieteicamas, dažos amatos nepieciešamas, bet valodu prasības nedrīkst virzīt kā prasību visos amatos pēc kārtas tikai tāpēc, ka darba devējam tā gribas vai tas rada viņam komfortu, pat ja viņš pats ir sveštautietis!
Nedrīkst būt situācija, ka cilvēku jau darba sludinājumā atmet kā nederīgu, atņemot viņam vienlīdzīgas iespējas pieteikties darbā, tāpēc, ka viņš nepārvalda vienu konkrētu svešvalodu.
Ja ir pieci kandidāti uz vienu amatu, neviens nevar atturēt darba devēju pieņemt darbā pašu gudrāko, izglītotāko, ar daudzām svešvalodu zināšanām. Problēma ir faktā, ka liela daļa darba devēju izvirza krievu valodas prasmes jau kā priekšnosacījumu – tā tas nedrīkst būt.
To, ka cilvēku jau ar sludinājuma palīdzību atfiltrē un saka: “Tu esi nederīgs, jo neproti vienu svešvalodu – krievu valodu,” pieļaut nedrīkst.
Mēs redakcijā veicām eksperimentu – atbildot uz Swedbank darba sludinājumu par klientu apkalpošanas darbinieka vakanci Tukumā, nosutījām jautājumu, vai var pieteikties darbā, ja prot vairākas svešvalodas, bet ne krievu. Uz šo jautājumu saņēmām Swedbank personāla daļas pārstāves atbildi, ka uz konkrēto darbu cerēt var tikai tādā gadījumā, ja prot krievu valodu vai apsolās ātri iemācīties.
Tādas atbildes nedrīkst būt! Es brīnos par Tukumu. Tukumā jau sen nav krievu skolas, Tukumā visi runā latviešu valodā. Savulaik satikos ar pašvaldības vadību, kas man apstiprināja, ka Tukumā nav divvalodības problēmu: “Pilsētā nav problēmu ar latviešu valodas zināšanu un lietošanu. Cita starpā tas saistīts arī ar to, pamatizglītības apgūšana pilsētā jau sen notiek tikai latviešu valodā.”
Ja jaunieši var apgūt vairākas valodas, tas ir ļoti labi, lai viņi to dara, par to neiet runa, bet nekādā gadījumā nedrīkst atņemt cilvēkam iespēju strādāt Latvijā, ja viņš neprot krievu valodu!
