Andrejs Ēķis pašreiz pasaulē notiekošajam velk paralēles ar Tumšās Apgaismības kustību: “Tramps ir tikai aisberga redzamā daļa” 9
Režisors Andrejs Ēķis uzskata, ka ir velkamas zināmas paralēles, kas rada jautājumu, vai Tumšā Apgaismība ienāk ASV politikā. Turpinājumā viņa pārdomas.
“Kad Donalds Tramps pirmo reizi pieteicās prezidenta amatam, daudzi to uztvēra kā kārtējo viņa šovu. Kāpēc miljardieris, kurš jau ir visu sasniedzis, tik ļoti vēlas ielauzties ASV pārvaldē? Tajā brīdī tas šķita kā personiskas ambīcijas vai vienkārša vēlme iegūt varu. Taču vēlāk es sastapos ar Tumšās Apgaismības jēdzienu un sapratu, ka Tramps nav nejaušs fenomens. Viņš ir tikai aisberga redzamā daļa.
Lai gan viņš bieži tiek uztverts kā šīs kustības pārstāvis, patiesais līderis, kurš viskonsekventāk īsteno tās idejas, ir Ilons Masks. Viņš nav tikai uzņēmējs vai tehnoloģiju futūristis. Viņš ir cilvēks, kurš reāli īsteno Tumšās Apgaismības idejas praksē, apšaubot demokrātijas nozīmi, kritizējot valsts pārvaldi un cenšoties panākt, lai vara koncentrētos tehnokrātiskās elites rokās.
Amerikā mēs šobrīd redzam, kā miljardieri sāk pārņemt politiku, uzskatot, ka valsts vadīšanai nepieciešama racionāla, biznesam līdzīga pieeja. Šāda domāšana sakņojas idejā, ka parastie vēlētāji ir pārāk nekompetenti, lai izlemtu, kas viņiem pašiem ir vislabākais. Valsts vadība tiek uztverta kā korporācija, kurā vēlētāji ir zemas klases darbinieki, bet politiķi ir augsta līmeņa vadītāji.
Tramps uzsāka šo kustību, bet Masks to ir pacēlis jaunā līmenī. Viņa uzskati par valsti kā neefektīvu mehānismu, kas jāoptimizē, un viņa naidīgā attieksme pret tradicionālajiem medijiem ir tiešs Tumšās Apgaismības manifestācijas piemērs. Demokrātija, viņaprāt, ir novecojis pārvaldes modelis, kas jāaizstāj ar efektīvāku sistēmu, kur lēmumus pieņem tie, kas vislabāk zina, kas ir pareizi.
Tieši šeit arī rodas jautājums – kāpēc ASV arvien vairāk attālinās no saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā un pievēršas autoritāriem režīmiem? Tumšās Apgaismības idejas izskaidro, kāpēc ASV elites arvien biežāk skatās uz Ķīnu, Krieviju un Singapūras modeli kā uz iespējamu nākotni. Singapūra jau sen tiek minēta kā efektīvas, bet stingri kontrolētas valsts piemērs. Šī valsts guva milzīgus panākumus, ieviešot efektīvu ekonomisko modeli, taču darīja to uz politisko brīvību rēķina.
Ilons Masks, kurš ir demonstrējis simpātijas pret autoritāriem režīmiem un to līderiem, ne tikai izsaka savas domas, bet arī veido pasauli, kurā šie principi kļūst par normu. Viņš kontrolē plašu tehnoloģisko infrastruktūru, kas ietver gan komunikāciju, gan transportu, gan mākslīgo intelektu. Viņa rīcībā ir rīki, kas ļauj veidot jaunu politisko realitāti, balstītu nevis uz demokrātijas ideāliem, bet gan uz efektivitāti un varas koncentrēšanu.
Šīs pārmaiņas ir redzamas arī ASV politikā. Minhenes drošības konference bija signāls, ka Amerika maina savu nostāju attiecībā pret Eiropu. Viceprezidents Venss atklāti paziņoja, ka Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu drošību, kas nozīmē, ka ASV vairs neuzskata sevi par demokrātijas aizstāvi globālā mērogā.
Tumšās Apgaismības ideoloģija sāk iezīmēt ASV ārpolitikas virzienu, norādot, ka Rietumu demokrātijas alianse vairs nav prioritāte.
Vēl viens aspekts, kas atklāj šīs pārmaiņas, ir amerikāņu mediju ainava. Latvijā mēs vēl saglabājam priekšstatu, ka medijiem būtu jābūt objektīviem un jāatspoguļo dažādi viedokļi. Amerikā tas jau sen vairs nav spēkā. CNN ir kļuvis par demokrātu kanālu, Fox News – par republikāņu balsi. Kad es jautāju kādam no Fox vadītājiem, kāpēc tas tā ir, viņš atzina, ka žurnālistus pieņem darbā pēc viņu politiskās pārliecības, nevis profesionalitātes. Tas nozīmē, ka viņu uzdevums nav objektīvi informēt sabiedrību, bet nostiprināt konkrētu ideoloģiju.
Ja skatāmies plašāk, tad šī kustība vairs nav tikai filozofiska diskusija interneta forumos. Tumšās Apgaismības idejas tiek reāli ieviestas dzīvē, un tās virzītājs nav vairs tikai Tramps. Šobrīd Ilons Masks ir īstais Tumšās Apgaismības līderis, kurš maina ne tikai ASV, bet arī visu pasaules politisko kārtību.
Kas ir Tumšā Apgaismība?
Tumšā Apgaismība jeb Dark Enlightenment ir intelektuāla kustība, kas radās 21. gadsimta sākumā un apvieno neoreakcionāras idejas. Tās pamatlicēji ir Kērtiss Jārvins, kurš pazīstams ar pseidonīmu Mencius Moldbug, un britu filozofs Niks Lends. Šī kustība kritizē demokrātiju un liberālismu, piedāvājot alternatīvus pārvaldes modeļus, piemēram, tehnokrātiju un korporatīvu monarhiju.
Tumšās Apgaismības piekritēji uzskata, ka demokrātija ir neefektīva un rada haosu, jo vēlētāji pieņem lēmumus, balstoties uz emocijām, nevis racionāliem apsvērumiem. Tā vietā valsti būtu jāvada kā uzņēmumu, kur lēmumus pieņem tikai tie, kas patiesi saprot pārvaldību.
Viens no galvenajiem Tumšās Apgaismības jēdzieniem ir “Katedrāle” – akadēmisko institūciju, plašsaziņas līdzekļu un birokrātijas tīkls, kas kontrolē sabiedrisko domu un nostiprina liberāli demokrātisko domāšanu. Kustības sekotāji uzskata, ka šī sistēma neļauj cilvēkiem domāt brīvi un nosaka viņu viedokļus jau no bērnības.
Tāpat Tumšā Apgaismība ir cieši saistīta ar tehnoloģiju pasauli un Silīcija ieleju. Daži tehnoloģiju līderi, tostarp Pīters Tīls, ir pauduši atbalstu tās idejām, uzskatot, ka tehnoloģiskais progress var kļūt par instrumentu, kas aizvietos novecojušo demokrātisko pārvaldes modeli.
Lai gan Tumšā Apgaismība oficiāli nav ieviesta nevienā valstī, tās ietekme ir jūtama. Tās idejas pamazām ienāk ASV politikā, kur tiek apšaubīta demokrātijas ilgtspēja un lēmumu pieņemšanā tiek meklēti citi, efektīvāki modeļi.
Tāpēc jautājums ir šāds – vai pasaule tuvojas brīdim, kad demokrātija vairs nebūs vadošais pārvaldes princips? Ja tā, tad Ilons Masks varētu būt cilvēks, kurš to īstenos.”
