Andrejs Ēķis: Kas patiesībā slēpjas aiz Trampa cīņas ar migrāciju, Ķīnu un Silikona ieleju? Kā uz to reaģēt Latvijai? 0
“Nesen, lasot Amerikas prezidenta zinātnes un tehnoloģiju padomnieka Maikla Kratsiosa runu “The Golden Age of American Innovation”, mani pārņēma sajūta – šeit beidzot ir dokumentēts tas, kas izskaidro daudzas lietas, par ko runā Tramps. Zem skaļajām runām, aiz dažkārt vulgārās retorikas un impulsīvās rīcības jūtama stratēģiska sajūta – ka Amerika grimst. Lai tai atkal celtos, tai jārīkojas brutāli,” kinorežisors Andrejs Ēķis, balstoties uz minēto runu, sagatavojis savas pārdomas par situāciju, ko publicējam turpinājumā.
Šis raksts nav par to, vai Tramps ir labs vai slikts. Šis ir raksts par jaunu posmu – par Amerikas “Zelta laikmetu”, kas, viņuprāt, var iestāties pēc tā sauktās “Libertarian Day”, kad tika ieviesti tarifi un radikāli mainīta Amerikas ekonomiskā politika.
Es ar šo rakstu necenšos teikt, vai šie soļi ir pareizi vai nepareizi. Es vienkārši vēlējos saprast – kas stāv aiz šīs dienas simbolikas? Kāda filozofija vada šo rīcību? Kāpēc viņš tā dara? Un ko īsti Tramps un viņa padomnieki domā ar izteicienu “Amerikas Zelta laikmets, kas tūlīt iestāsies”.
Sāksim ar vienkāršāko – kāpēc Tramps uzbrūk migrantiem?
Amerika pārstājusi progresēt, un viens no iemesliem ir tas, ka tehnoloģijas tiek atliktas, jo ir pieejams lēts darbaspēks.
Migrācija Amerikas ekonomikā bieži darbojas kā “tehnoloģiju aizstājējs”. Kāpēc ieguldīt robotikā, lai novāktu ražu, ja var ievest tūkstošiem strādnieku? Kāpēc uzlabot celtniecības metodes, ja lētais darbs to aizpilda? Tādējādi – lētais darbs, ko nodrošina migrācija, kļūst par bremzi inovācijām.
Un valstis, kuras ļauj sev paļauties uz migrantu plūsmu, bieži vien sāk stagnēt, jo pāreja uz automatizāciju tiek atlikta.
Trampa politikas loģika šeit ir vienkārša: ja Amerika grib būt tehnoloģiju līdere, tai jāpiespiež sevi investēt tehnoloģijās, nevis cilvēku sviedros.
Kāpēc viņš uzbrūk Ķīnai?
Ķīna tiek minēta ne tikai kā ekonomiska sāncense, bet kā eksistenciāla draudu figūra Amerikas tehnoloģiskajai dominancei.
Kas notika? Ķīna ir uzbūvējusi savu mākslīgā intelekta industriju ar neticamu ātrumu un ar zemu cenu. Amerikā 2024. gada beigās bija krīzes brīdis, kad Ķīnas mākslīgais intelekts, kas bija lētāks par OpenAI vai ChatGPT, uzspridzināja visu tirgu – daudzi uzņēmumi atteicās no dārgajiem amerikāņu risinājumiem un sāka testēt Ķīnas mākslīgā intelekta produktus.
Rezultāts? Amerikas tehnoloģiju uzņēmumu akcijas krīt . Panika. Tramps pieņem lēmumu investēt 500 miljardus dolāru tieši mākslīgā intelekta attīstībai, lai Āziju panāktu un apdzītu!!!!!
Viņi saprata: nevis čipus vajag sargāt, bet tehnoloģisko procesu un vadību pār to, kas uz tiem darbojas, jo Ķīna sāka dominēt tieši šajā aspektā. Tieši Apple, Tesla, Amazon u.c. uzņēmumi ir palīdzējuši Ķīnai kļūt spēcīgai.
Kā tas varēja notikt? Jo viņi ne tikai iepirka lēto darbu Ķīnā, bet arī nodeva tehnoloģiskos procesus – visu montāžu, testēšanu, ražošanu. Līdz ar to zināšanas, pieredze un procesu pārvaldība pārceļoja prom no Amerikas.
Amerika palika tikai intelektuālā īpašuma turētāja , un tas ir pārtapis par “rentjē modeli” – ienākumiem no autortiesībām, licencēm, zīmoliem. Tāpat kā 19. gs. aristokrāti dzīvoja no īpašumiem, kas vairs neko neražoja, tā 21. gs. korporācijas dzīvo no pagātnes izgudrojumiem.
Un tieši to Tramps grib mainīt, jo valsts, kas neko neražo, kļūst par tukšu fasādi. Viņš grib Ameriku, kas ražo. Nevis tikai pavairo peļņu akciju tirgū.
Mazliet vēstures! 1972. gada beigās darbojās jau 30 kodolstacijas, 55 tika būvētas, un vēl vairāk nekā 80 bija plānotas. Tā paša gada decembrī Apollo 17 astronauti nolaidās uz Mēness. Piecus gadus agrāk X-15 raķešu lidmašīna uzstādīja ātruma rekordu – Mach 6.7. Amerika lidoja augstāk, ātrāk un tālāk nekā jebkad iepriekš.
Kas ir tagad? Mēness ir aizmirsts. Lidojumi lēnāki nekā pirms 30 gadiem. Kodolenerģijas stacijas netiek būvētas. Pat vilcieni Amerikā ir lēnāki nekā Eiropā. Korporācijas nav motivētas riskēt – tās tikai uztur akciju cenu, izmantojot savas peļņas mākslīgu rotāciju.
Ko darīt?
Runas autors iezīmē skaidru stratēģiju:
• atbalstīt savus izgudrotājus, investēt mākslīgajā intelektā, kvantu un biotehnoloģijā;
• sagraut pārregulēto birokrātiju, kas izmēģinājumus un attīstību;
• Amerikai jākļūst par pirmo, kas izmēģina amerikāņu izgudrojumus, lai tie attīstītos nevis teorētiski, bet praktiski;
• aizsargāt savu zinātni – no datu zagšanas, no partneriem, kas strādā Ķīnas labā;
• pārtraukt palīdzēt Ķīnai augt – ar eksporta kontroles mehānismiem un agresīvu “Know Your Customer” politiku.
Ko mums ar to darīt – no Latvijas skatpunkta?
Mums ir jābūt modriem. Jo šī Amerikas “atmoda” nozīmē jaunu pasaules sadalījumu. Vairs nebūs tikai globālais tirgus. Būs drošās tehnoloģiju zonas un būs zonas, kurām neuzticas.
Ja mēs gribam būt tehnoloģiski drošā zonā, mums jāsaprot, kas notiek. Jābūt spējīgiem sarunāties ar Ameriku tajā valodā, ko viņi izvēlējušies – produktivitātes, ražošanas un inovācijas valodā, ne tikai diplomātiskos smaidos.
Noslēgumā: Trampa faktors – attīstītājs, ne pārvaldnieks
Donalds Tramps domā kā attīstītājs – viņš prot uzsākt lielus projektus un nojaukt to, kas viņam šķiet novecojis. Viņam piemīt drosme uzsākt pārmaiņas, bet viņam trūkst empātijas un ilgtermiņa domāšanas. Tramps vairāk domā par sevi un savu vietu vēsturē, nevis par sabiedrības kopējo labumu.
Viņa komandu izvēles bieži ir vājās vietas – viņš meklē lojalitāti, nevis kompetenci. Tāpēc viņš var sagraut arī to, ko pats ir sācis celt, un izraisīt nestabilitāti tirgos. Bet – svarīgākais ir tas, ka viņš pats nav šo ideju autors. Aiz viņa stāv konkrēti padomnieki un stratēģi, kuri viņu ietekmē.
Tāpēc mums kā mazai un gudrai valstij ir svarīgi ne tikai kritizēt viņu kā personību, bet saprast viņa motīvus. Saprast, kas viņu ietekmē, kāpēc viņš pieņem konkrētus lēmumus.
Mums ir jāanalizē pirmavoti. Tikai saprotot pasaulē notiekošo, mēs varam būt soli priekšā un izmantot šo situāciju savā labā.
Par runu un tās autoru
Runu “The Golden Age of American Innovation”, kas tika nolasīta 2025. gada 14. aprīlī Endless Frontiers Retreat konferencē Ostinā, Teksasā, sagatavoja Maikls Kratsioss (Michael Kratsios) -Prezidenta galvenais padomnieks zinātnes un tehnoloģiju jautājumos.
Kratsioss iepriekš bija arī ASV galvenais tehnoloģiju direktors (2017–2021), kā arī uz laiku – ASV aizsardzības ministra vietnieks pētniecības un inženierijas jomā. Viņš aktīvi virzījis politiku mākslīgā intelekta un kvantu skaitļošanas attīstībā. No 2021. līdz 2025. gadam darbojies arī privātajā sektorā kā vadītājs uzņēmumā Scale AI, kas specializējas mākslīgā intelekta risinājumos.
Atsauce uz runu:
Michael Kratsios, “The Golden Age of American Innovation,” Endless Frontiers Retreat, Austin, TX, April 14, 2025.
Pieejams oficiāli: The White House – Remarks by Director Kratsios
