Andreja Mežmaļa ASV gūtā pieredze jau 12 gadus noder Latvijā 0
Andrejam Modrim Mežmalim, kurš šā gada sākumā kļuva par “Daugavas vanagu” Centrālās valdes priekšsēdi, mājās ir divi formas tērpi. Jo ASV viņš militāro karjeru beidza, būdams komandkapteiņa pakāpē, bet Latvijā bijis flotes admirālis.
“DV” vadītāja amata pienākumus A. Mežmalis pārņēma no Jura Augusta un ir pirmais šīs trimdā dibinātās latviešu palīdzības organizācijas vadītājs, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā. Par vienu no uzdevumiem viņš izvirzījis apvienot tos cilvēkus, kuri šeit ir sadalījušies divās grupās – “Daugavas vanagos Latvijā” un “Tēvzemes Daugavas vanagos”. A. Mežmalis stāsta, ka šķelšanās notikusi bēdīgu iemeslu dēļ, jo vairākus organizācijai ziedotos īpašumus dažas personas ir izmantojušas savās interesēs. Tagad, neraugoties uz šīm problēmām, lielākā daļa “vanagu” Latvijā gribētu būt vienoti.
Andrejs Mežmalis uz Latviju ir pārcēlies pirms divpadsmit gadiem, meita un trīs mazbērni dzīvo Amerikā. Viņš spriež, tā ir daudzu ģimeņu traģēdija un visas latviešu tautas sāpe, ka vairākas paaudzes jau ir projām no Latvijas. Andreja māte Anna Milda dzimtenē atgriezās 1996. gadā, kad viņai bija jau 91 gads.
Mežmaļa kungs pūlas atjaunot dzimtās mājas Tērvetes pusē – “Gala Bētas” – un daudz laika velta vēstures pētīšanai arhīvos. Savu grāmatu “Latviešu leģions: informācija, fakti, patiesība” dāvinājis skolām, bibliotēkām un dažādām organizācijām Latvijā. Grāmata laista klajā arī angļu valodā.
Karjera ASV un Latvijā
Pēc Vācijas bēgļu nometnes Mežmaļi piecdesmito gadu sākumā izceļoja uz ASV. Vecāki tur darīja to pašu, ko agrāk Latvijā, – izveidoja labu piena lopkopības saimniecību. Andrejs pabeidza prestižas skolas – ASV Kara flotes akadēmiju Anapolē un ASV Flotes universitāti Monterejā, ieguva maģistra grādu inženierzinātnēs. Viņš trīs gadus dienēja desanta vienībā, 1965. gadā piedalījies militārā operācijā Vjetnamā, pēc tam vadīja dažas raķešu pētniecības un ražošanas programmas un militāro dienestu ASV beidza pēc 22 gadiem. Pēc tam strādājis līdzīgos projektos kā civilpersona.
“Mēs, atvaļinātie virsnieki ASV, centāmies ietekmēt valdību, Kongresa vīrus, senatorus, virsniekus, lai uzņem Baltijas valstis NATO,” atceras A. Mežmalis un stāsta, ka uz Latviju viņu uzaicināja aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis. Tā kā, gatavojoties dalībai NATO, Latvijas bruņotos spēkus vajadzēja pārformēt tā, lai to struktūra atbilstu jaunajām prasībām, A. Mežmaļa pieredze noderēja. No 2002. līdz 2006. gadam viņa kā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību vadības pavēlniecības komandiera pārziņā bija Nacionālā aizsardzības akadēmija, Instruktoru skola, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola utt.
Viņš atceras epizodi, kad aizsardzības ministra rīkotā pasākumā piedalījušies dažādu valstu militārie atašeji. Tā kā Mežmalis angliski runā perfekti, nospriežot, ka viņš nav vietējais, kāds no uzaicinātajiem jautājis: “Jūs no Amerikas?” Mežmalis atbildējis: “Jā.” Un tad sekojis interesants dialogs, turklāt pēc sarunu biedra akcenta bijis jādomā, ka, visticamāk, viņš ir lielās kaimiņzemes pārstāvis: “Jūs palīdzat te Latvijai?” – “Jā.” – “Jūs Aizsardzības ministrijā kaut ko palīdzat?” Runājot aplinkus par nenozīmīgām lietām, sarunu biedrs ir pārliecinājies, ka Mežmalis tiešām ir amerikānis, un tad teicis: “Ziniet, Latvijā ir ļoti liela problēma.” Nu, problēmas jau arvien ir, bet tādu milzīgi lielu gan nezinu, attraucis Mežmalis. Sarunu biedrs tad klājis vaļā: “Problēma ir tā, ka Latvijas parlamentā runā tikai latviski!” Uz to Mežmalis atbildēja: “Ziniet, mums ir tieši tāda pati problēma Amerikā. Tur dzīvo gan ķīnieši, gan franči, gan spāņi, gan dienvidamerikāņi un korejieši, un pēdējā laikā iebraukuši ļoti daudzi krievi, bet Kongresā runā tikai angliski!”
Tagad A. Mežmalis saka: “Vai varat iedomāties, ka oficiāla persona tā runā, mēģinot ietekmēt kādu cilvēku, kas, viņaprāt, ir “no malas”? Ja jau ar mani tā runāja, tad gan jau ar daudziem citiem tāpat.”
Atvaļinātais admirālis stāsta, ka žurnālam “Kadets” viņš uzrakstījis rakstu par psiholoģisko karu. Viņš spriež, ka Krievija mūsdienās ved psiholoģisko karu pret Latviju un reizē ar to – arī pret NATO.
Veidot patriotisku, latvisku valsti
Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa paustā viedokļa par leģionāriem “Daugavas vanagu” organizācijas vadītāji no dažādām zemēm – Indulis Bērziņš no Vācijas, Juris Eglītis no Kanādas, Ilgvars Gūtmanis no Zviedrijas, Jānis Priedkalns no Austrālijas, Uldis Reveliņš no Anglijas, Zigurds Rīders no ASV, Jānis Ozols kā “”DV” Latvijā” priekšsēdis un Andrejs Mežmalis kā “DV” Centrālās valdes priekšsēdis – nosūtīja prezidentam vēstuli, pateicoties par labajiem vārdiem un stingro nostāju.
Uz jautājumu par politiskajām simpātijām “Daugavas vanagu” vadītājs atbild, ka “organizācija nejaucas politiskās partijās u. tml.”. Viņš spriež:
“Domāšana “Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai ir līdzīga, bet atšķirības varbūt ir tajā, kādi ceļi ejami, lai sasniegtu mērķus ilgtermiņā, – lai Latvija būtu latviska, patriotiska valsts. 18. februāra referendums parādīja visai tautai, Latvijai, arī politiķiem, ka mēs nedrīkstam cits ar citu ķildoties, ka mums ir jābūt kopā.”
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas “DV” ir daudz finansiāli palīdzējuši leģionāriem šeit un trūcīgām bāreņu un daudzbērnu ģimenēm.
A. Mežmalis teic: “Latvijā redzu, ka arī šeit ir ļoti liela vajadzība atbalstīt latviešu valodu, it īpaši Latgalē, kur pamazām tā tiek pilnīgi izstumta. Daugavpilī vajadzētu spēcīgu TV staciju, kas pārklāj Latgali. Esmu pārliecināts, ka tas noteikti ir izdarāms.”
Biogrāfija Andrejs Mežmalis Dzimis 1938. gadā Rīgā. Pēc bēgļu gaitām no Vācijas 1950. gadā izceļojis uz ASV. Absolvējis ASV Kara flotes akadēmiju un ASV Flotes universitāti Monterejā Kalifornijā un ieguvis maģistra grādu inženierzinātnēs. 2001. gadā bijis Latvijas aizsardzības ministra padomnieks un 2002. – 2006. gadā – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību vadības pavēlniecības komandieris. “Daugavas vanagu” un Amerikas Latviešu apvienības mūža biedrs. |
