“Andra Šķēles laiks ir klāt,” norāda Šmits 0
“Ne tiešā nozīmē, bet Andra Šķēles laiks ir klāt, atkal,” TV24 raidījumā “Ziņu TOP” izsakās Didzis Šmits, 14. Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretārs.
Viņš atgādina, ka arī toreiz parlaments sadalījās divās komandās, līdzīgi ir tagad.
“Mēs turpinām tēlot, ka ir valdība, jā, tā formāli pastāv, bet tai vairs nav vairākuma Saeimā. Es domāju, ka šobrīd ir laiki tādi, ka, nosaucot bezpartejisku premjera kandidātu, prezidentam jābūt pārliecībai, ka viņu arī apstiprinās, jo tā situācija ir tāda, ka ir jāapstiprina, mēs nevaram dzīvot bez valdības!” viņš saka.
Jau ziņots, ka Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un valdībai ir pienācis laiks saņemties, intervijā Latvijas Radio sprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tieši kura ievēlēšana amatā savulaik noveda pie iepriekšējās “Jaunās vienotības” valdības krišanas un Siliņas nonākšanas premjeres krēslā.
Viņaprāt, nākamo divu, trīs dienu laikā galdā ir jāliek pilns valdības sastāvs un ir jāvienojas par darāmajiem darbiem, jo “patlaban nav laika diskusijām”.
Rinkēviča ieskatā, ir trīs skaidras prioritātes: aizsardzība un drošība, demogrāfija un birokrātijas mazināšana, ko valdība esot solījusi, bet neesot izpildījusi.
“Valdībai ir iespēja sevi pierādīt brīdī, ja tā spēj izveidot sevi pilnā sastāvā. Ja tas nenotiks, domāju, ka sabiedrības viedoklis būs skaidrs un būs arī secinājumi,” izteicās politiķis.
Rinkēvičs atkārtoti pauda – vai nu valdība savācās un strādā, vai arī ir jādod vieta kādam citam. Rinkēvičs pieļāva, ka viņa vēstījums var izklausīties skarbi, taču sabiedrība novērtētu strādājošu valdību, kura pieņem atbildīgus lēmumus. Viņš atzina, ka bažas rada Siliņas vadītās koalīcijas trauslais balsu pārsvars Saeimā.
Rinkēvičs norādīja, ka valdība atbild Saeimas, ne prezidenta priekšā, bet Valsts prezidents nevarot darīt Saeimas un valdības darbu.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piesakot savas valdības darba “restartu”, paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) – no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) – no satiksmes ministra amata.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku. JV izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.
Savukārt partija “Progresīvie” vēl nav izlēmusi, kurš būtu virzāms satiksmes ministra amatā, jo vispirms vēloties sarunu ar JV par darāmajiem darbiem. Neoficiālā informācija liecina, ka “Progresīvie” satiksmes ministra amatam varētu virzīt Saeimas deputātu, Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Švinku (P).
Tikmēr citi politiķi kā ticamāko ministra amata kandidāti kuluāru sarunās pieminējuši Skaidrīti Ābramu (P), kura patlaban vada Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, bet iepriekš ir vadījusi Konkurences padomi.
Savukārt Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka “Progresīvie” apsver arī diasporas aktīvistes Elīnas Pinto (P) kandidatūru, kuru iepriekš partija virzīja uz Valsts prezidenta amatu. Tāpat Pinto kandidēja uz Eiropas Parlamentu, bet netika ievēlēta.
