Andra Nelsona koncertus sagaidot: pieci interesanti fakti par trompeti 0
Latvijā dzimušais diriģents Andris Nelsons, kas kopā ar Leipcigas “Gewandhausorchester” sniegs trīs koncertus – divus Latvijas Nacionālajā operā un trešo Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, vienā no tiem saspēlēsies ar pasaulslaveno trompetistu Hokanu Harderbergu un, iespējams, arī pats nospēlēs kādu skaņdarbu uz trompetes.
Orķestra pūšaminstrumentu saime nav iedomājams bez trompetes. Tā ir neticami daudzveidīga: trompeti var spēlēt, atskaņojot klasisko mūziku, moderno džezu, blūzu un pat roku. Ne velti ar šo instrumentu aizraujas talantīgi mūziķi visā pasaulē, sākot ar profesionāliem trompetistiem līdz pat diriģentiem, stāsta diriģenta Andra Nelsona, Leipcigas “Gewandhausorchester” un trompetista Hokana Harderberga koncerta organizators Andrejs Žagars.
Trompete var šķist neliela un kompakta, it īpaši salīdzinājumā ar citiem metāla pūšaminstrumentiem, taču tās caurule izstieptā veidā ir gandrīz divus metrus gara. Proti, tā ir garāka nekā vidējais cilvēka augums, taču instruments ērti iegulst ikviena mūziķa rokās. Trompetes spozmi ir pulējuši talantīgi mūziķi, piemēram, Luiss Ārmstrongs, Mailzs Deiviss, Andrē Moriss, Filips Smits un citi.
Lūk, pieci interesanti fakti par trompeti.
Trompete ir viens no senākajiem un mūzikas instrumentiem
Pirmās liecības par trompetes priekštečiem ir datētas ar 1500. gadu p.m.ē. No sudraba un bronzas darināti mūzikas instrumenti, kurus varētu pielīdzināt trompetei, ir atrasti, piemēram, Senās Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenēs, Skandināvijā, Dienvidamerikā un Ķīnā. Senatnē šie instrumenti bija ļoti vienkārši, spēlētāji skaņu varēja iegūt vien ar dažām lūpu kustībām. Tiek uzskatīts, ka no visdažādākajiem dabas materiāliem – bambusa, koka, mālu, kaulu, metāla, mizas – gatavotie trompešu priekšteči ir izmantoti reliģiskās ceremonijās visā pasaulē.
Trompetes priekšteču skaņas aicināja kaujās un medībās
Šodien trompetes lielākoties spēlē mūziķi orķestros, ansambļos vai solo, bet senatnē tās izmantošana ir saistīta arī ar kariem un medībām. Jau Senajā Grieķijā un Romā ar šiem instrumentiem karavīri tika aicināti kaujās. Savukārt viduslaikos militāristi šos instrumentus izmantoja kā signālierīces, jo to skaļais un tīrais tonis ir dzirdams ļoti tālu. Kā mūzikas instrumentu trompeti sāka lietot tikai XIV gs. beigās vai pat XV gs. sākumā, tomēr jau pirms tam teju visiem Eiropas karaļnamiem bija trompetistu ansambļi, kas atskaņoja militāru mūziku.
Moderno izskatu trompete ieguva vien XVIII – XIX gadsimtu mijā
Viduslaikos un Renesanses laikā izmantotās trompetes no modernajiem mūzikas instrumentiem atšķiras ar to, ka tām nebija ventiļu un taustiņu. Izmēra ziņā tās bija uz pusi garākas nekā mūsdienās lietotās. 1788.gadā Čārlzs Klagets bija izveidoja trompetes ventiļu mehānismu, taču pirmo praktisko risinājumu tiek uzskatīts Henriha Štolcera un Frīdriha Blūmela 1818. gadā iesniegtais patents trompetei ar ventiļiem. To var uzskatīt par modernās trompetes pirmsākumiem. Šodien trompetes izgatavo no misiņa, īpaša skanējuma iegūšanai tiek variētas tā sastāvdaļu – vara un cinka – proporcijas. Modernajam mūzikas instrumentam ir trīs ventiļi, ar kuru palīdzību mūziķi no trompetes var izvilināt 45 notis.
Mūsdienās atdzimst dabiskā jeb baroka trompete
Šodien, protams, ir pieejamas dažāda veida trompetes, taču mūziķu vidū popularitāti ir atguvusi dabiskā (parastā) trompete, īpaši izpildot baroka laika mūziku. Šo mūzikas instrumentu, ko bieži dēvē arī par baroka trompeti, veido gara, divkārši saliekta cilindriski saliekta caurule bez vārstiem. Dabisko trompeti, kuru lietoja laikā no XV gs. līdz XIX gs. vidum, uzskata par visu moderno pūšaminstrumentu priekšteci. Savukārt baroku dēvē par dabiskās trompetes zelta laikmetu. Šim mūzikas instrumentam skaņdarbus ir sacerējuši tādi izcili komponisti kā Bahs, Bēthovens, Mocarts, Hendelis un daudzi citi. Jāuzsver, ka toreiz mūzika tika komponēta tieši dabiskajai trompetei, kas no mūsdienu trompetes atšķiras ar to, ka tai nebija nekāda veida caurumi gaisa plūsmai. Trompetisti izmanto vienīgi savas lūpas, lai atrastu visas nepieciešamās notis.
Trompetisti ir tikpat spilgti kā pats mūzikas instruments
Šodien trompete ir viens no mūzikas pamatakmeņiem, īpaši džezā. Arī šā mūzikas instrumenta apgūšana prasa ilgus gadus smaga darba. Runā, ka trompetistiem mēdz būt egoistisks raksturs, jo šis instruments ir skaļš un spilgts. Šo instrumentu ir spēlējis ne viens vien populārs cilvēks, tostarp autobraucējs Džeimss Hants, aktieri Ričards Gīrs, Džeimss Vudss, Semjuels L.Džeksons un Klints Īstvuds, kā arī mūziķi Pols Makartnijs, Stīvens Teilors no “Aerosmith” un Džastins Bībers.
14. oktobrī notiekošā koncerta pirmajā daļā Andris Nelsons muzicēs kopā ar Hardenbergeru, kurš būs solists XX gs. vācu avangardista Bernda Aloiza Cimmermana trompetes koncertā “Nobody knows the trouble I see”. Šo skaņdarbu Hardenbergers šogad spēlē bieži, tādējādi atzīmējot komponista simtgadi. Vakara otrajā daļā Leipcigas “Gewandhausorcheste” atskaņos Gustava Mālera 5. simfoniju.
