Andra Deniņa vadītā biedrība nebūšot masveidīga 0
Ekonomists un uzņēmējs Andris Deniņš izpelnījās ievērību, paziņojot, ka ir gatavs kļūt par Valsts prezidentu. Viņš nodibinājis biedrību “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs”, kura iecerējusi Latgalē būvēt metanola rūpnīcu. Lai arī biedrības plāni ir ambiciozi un tās vadītāja izteikumi politiski, jaunu partiju veidot neesot domāts.
Atsaucīgs, taču vara…
Auditorkompānijas AS “BDO” direktors un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors A. Deniņš dzimis 1957. gadā. Viņam ir Sanktpēterburgas Tekstila un vieglās rūpniecības institūtā iegūts tehnisko zinātņu grāds, 1992. gadā nostrificējies kā ekonomikas zinātņu doktors Latvijas Universitātē. Būtiskākās viņa publikācijas akadēmiskajā literatūrā ir par inovācijām un to lomu uzņēmējdarbībā, LU viņš pasniedz studiju kursus par uzņēmējdarbības plānošanu, stratēģisko vadību un inovācijām. Akadēmiķis Jānis Stradiņš saka, ka Deniņam kā ekonomistam esot labs reitings akadēmiskajā vidē. Tomēr viņš saistīts arī ar uzņēmējdarbību. “Viņš ir biznesa cilvēks, kas darbojas auditoru jomā. Savulaik bijis klāt pie labiem projektiem Privatizācijas aģentūrā un saistītiem ar valsts institūcijām. Stāvējis tuvu valsts līdzekļiem,” A. Deniņu raksturo ekonomiste Raita Karnīte, piebilstot, ka A. Deniņa biznesa partneris Dainis Tunsts savulaik bijis Valsts īpašuma valsts ministrs un tas arī bijis iemesls, kāpēc uzņēmums “labi bruģējis” ceļu uz panākumiem. 90. gadu beigās D. Tunsta un A. Deniņa vadītā auditorfirma “Invest – Rīga” (tagad AS “BDO”) uzņēmusies “Bankas Baltija” likvidatora pienākumus. Savulaik uzņēmējs bijis arī partijas “Latvijas ceļš” biedrs.
Ekonomiste A. Deniņu raksturo kā sekmīgu uzņēmēju, sirsnīgu un atsaucīgu cilvēku, taču pēdējā laikā viņā esot jūtama vēlme iegūt arī politisko varu. “Man rodas iespaids, ka, veidojot šo biedrību, viņš vēlas to pārveidot par politisku spēku,” spriež R. Karnīte.
Plašāku ievērību A. Deniņa vadītā biedrība ieguva pagājušonedēļ, kad tapa zināma tās iecere Ludzā un Zilupē būvēt metanola rūpnīcu, piesaistot Eiropas Savienības un Krievijas līdzekļus. A. Deniņš gan saka, ka viņš drīzumā saņemšot rūpnīcas tehnisko projektu un tad varēs spriest par tālākiem soļiem, taču to varētu uzcelt pēc vairākiem gadiem. Ekonomists Uldis Osis vērtē: “Tā ir veca ideja, kas tiek kulstīta kopš 90. gadu vidus. Viena pati metanola rūpnīca neko nedos, jo tas ir pusfabrikāts. Būtu labi, ja blakus rastos citas rūpnīcas, kas metanolu izmantotu par izejvielu, piemēram, plastmasas ražošanā.” Tomēr iniciatīva attīstīt ražošanu neesot peļama un to kavēt nevajadzētu.
Atbalsta ”PLL” finansētāji
Rūpnīca esot tikai viens no biedrības projektiem. “Mums ir nepieciešams nacionālās tautsaimniecības attīstības plāns tuvākajiem astoņiem gadiem. To nevar izstrādāt dažās nedēļās, un tam nepieciešams piesaistīt akadēmiķus un arī autoritatīvus ārvalstu ekspertus. Pašreizējais Nacionālās attīstības plāns neatbilst šāda dokumenta kritērijiem,” teica A. Deniņš. Biedrība par savu uzdevumu uzskata arī paust viedokli par Latvijā notiekošiem tautsaimniecības procesiem un sekmēt lielus investīciju projektus. Biedrībā apvienojušies akadēmiķi un mācībspēki – Indriķis Muižnieks, Juris Ekmanis, Ivars Kalviņš, Tatjana Volkova un Jānis Bērziņš, taču biedrības “uzņēmēju gals” vairāk simbolizē saistību ar agrāko politisko eliti. Biedrībā iesaistījies farmācijas kompānijas “Grindeks” lielākais akcionārs Kirovs Lipmans, būvuzņēmuma “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis un “Liepājas Metalurga” īpašnieks Sergejs Zaharjins, kuri ne tik sen atbalstīja Aināra Šlesera un Andra Šķēles veidoto apvienību “Par labu Latviju”.
A. Deniņš stāsta, ka biedrība nebūs masveidīga – tā saglabāšot savu “ekskluzīvo statusu”, vajadzības gadījumā pieaicinot ekspertus. “Tas ir akadēmisks grupējums, nevis politisks grupējums,” apgalvo A. Deniņš.
Starp citu, viņš savulaik kuluāros tika minēts kā Zatlera Reformu partijas alternatīvais premjera kandidāts, taču viņš šo “titulu” noliedz. Ja palūkojas uz Deniņa vadītās AS “BDO” klientiem, starp tiem redzams gan Kirova Lipmana “Grindeks”, gan Zaharjina “Liepājas Metalurgs”, gan arī vairākas pašvaldības, kurās savulaik pie varas bijusi Tautas partija. A. Deniņš skaidro, ka Latvija ir maza valsts, tādēļ šāda situācija var izveidoties. Pieaicināt konkrētos uzņēmējus savai biedrībai viņš izvēlējies tāpēc, ka viņu starpā valdot labs personiskais kontakts un viņi esot uzticami partneri.
Vēlas kandidēt
Lai gan A. Deniņš apgalvo, ka biedrībai nav politisku mērķu, viņš nenoliedz, ka valstij nepieciešams tautas vēlēts prezidents un “varas vertikāles maiņa” par labu prezidentālai republikai. “Tautai jālemj, kurš ir atbilstošākais prezidents. Pašlaik par prezidentu izlemj kuluāros un pēdējā naktī pirms vēlēšanām,” teica uzņēmējs. Viņš pats varētu kandidēt prezidenta vēlēšanās un, ja tiktu ievēlēts, uzsvaru valstī liktu uz ekonomikas attīstību. “Nebija pieļaujams, ka Latvijā notika krievu valodas referendums,” spriež A. Deniņš. Jautāts vai “Saskaņas centru” vajadzēja ņemt valdībā, viņš atbild, ka tas būtu bijis iespējams rudenī, bet ne pašreizējā situācijā. Par viņa vārda saistīšanu ar Krievijas interesēm neuztraucas. “Krievija grib uzlabot attiecības ar Latviju, par ko liecina Krievijas pilsoņu Jūrmalā nopirktie īpašumi. Man Krievijā ir daudz draugu, un kaimiņvalsts Latviju uztver kā rietumvalsti. Ir projekti, kas nāk no Krievijas un mūsu bailības dēļ netiek attīstīti,” skaidro A. Deniņš.
