Kremlim tas nepatīk… Politologs par to, vai Latvija ir Baltijas valstu vājākais posms 111
“Ir pētnieki, kuriem gribas kaut ko spilgtu pateikt,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu atzina politologs Andris Kudors, runājot par atsevišķu ekspertu izteiktajām bažām par Latviju.
Viņaprāt, tie ir pārspīlējumi. Piemēram, Krievijas diktatora Vladimira Putina uzrunā minētais – ja Latvija cūciski izturēsies pret krievvalodīgajiem, tad pretim dabūs to pašu – ir tikai tāpēc, ka šobrīd Latvija intensīvāk novērš padomju sovetizācijas, rusifikācijas sekas.
No visām Baltijas valstīm Latviju sovetizācija skāra visvairāk. Tagad tiek veikti soļi izglītības reformā, veidota latviskāka mediju vide.
“Tas, ka tas nepatīk Kremlim, tikai rāda, ka tas ir pareizs virziens, jo viņi ar šo krievisko vidi jau tieši arī vājina Latviju,” politologs skaidro.
Viņš arī neredz, ka Latvija būtu būtiski vājākais posms: “Kara ziņā nekas tādā stratēģiskā lielajā nozīmē nemainās – uzbrūk pirmajai Latvijai vai kādai citai. Tāpēc ka mēs esam NATO dalībvalsts. ASV līderi viens pēc otra ir runājuši par to, ka neatdos ne collas no NATO dalībvalstu zemes ienaidniekam.”
Kudors uzsver, ka tas principā neko nemaina, bet mums ir jābūt “gataviem un bruņotiem līdz zobiem”.
Viņš gan norāda, ka mēs esam zaudējuši laiku, jo skolēnu protestu dēļ, no kuriem nobijās Latvijas politiķi, 1998. gadā pieņemtā izglītības reforma, kurai bijā jāstājas spēkā 2004. gadā, tika iesaldēta.
“Mums tagad ir jāsteidzas latviskot mediju vidi,” viņš uzsver, piebilstot, ka diemžēl ir daļa, kas tam pretojas, neskatoties uz to, ka jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīts, ka Latvijas sabiedriskajam medijam ir jāstrādā tikai latviski.
Tāpēc nevajagot brīnīties, ja kāds no malas saka, ka daļa krievu nav integrēti: “Mēs jau paši esam ar to vilcinājušies.”
