Darījums. Junkera pirmā investīcija – ūdeņraža trolejbusiem 4
Eiropā skaļi reklamētā, tā sauktā Junkera investīciju plāna, pirmā bezdelīga Latvijā tomēr nolaidusies uz Rīgas domes jumta. Tā lidinājās virs Ķekavas apvedceļa, sēdās jau uz Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra jumta Torņakalnā ceturtdien, bet dienu iepriekš klusi bez trokšņa nosēdās uz “Rīgas satiksmes” trolejbusiem.
No Eiropas Investīciju bankas (EIB) pašvaldības uzņēmums aizņemsies 75 miljonus eiro, lai Vienības gatvē 6, līdzās 2. trolejbusu parkam Jelgavas ielā, uzceltu staciju, kas no gāzes ražos un uzglabās ūdeņradi. To izmantos trolejbusos, lai pārvietotos tajās vietās, kur nav elektrības gaisvadu līnijas. Pašlaik kā enerģijas avotu tie izmanto dīzeļdegvielu. Ūdeņradis atšķirībā no dīzeļa nerada nekādu kaitējumu dabai un cilvēkiem, no tā pāri paliek tikai destilēts ūdens. Par šo summu “Rīgas satiksme” vēl iegādāsies desmit jaunus ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus. Ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes stacijas celtniecību plāno pabeigt līdz šā gada oktobrim. Pirmie ūdeņraža trolejbusi sāks kustēt nākamgad.
Ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecību Rīgā īsteno starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros. Ar ūdeņradi darbināmi trolejbusi bez pieslēguma vadiem ar vienu uzpildi var nobraukt līdz 200 km, autobusi ar vienu uzpildi 7–10 minūtēs var veikt 300 – 400 km, savukārt vieglie pasažieru ūdeņraža elektriskie spēkrati var nobraukt aptuveni 600 km, to uzpilde aizņem 3–5 minūtes. Kā apgalvo uzņēmumā “Rīgas satiksme” Rīga būs pirmā pilsēta Austrumeiropā, kurā izmantos ar ūdeņradi darbināmu sabiedrisko transportu.
