Kā arābu pasakās 2
Visarābiskākā noskaņa jaušama Sjerranevadas kalnu grēdas ieskautajā Granadā. Majestātisko Alhambras arhitektūras ansambli 14. gadsimtā cēluši Nasridu dinastijas kalifi, īstenojot savu priekšstatu par paradīzi zemes virsū. Komplekss sastāv no vairākām pilīm, cietokšņa, pirtīm un ar sarežģītu apūdeņošanas sistēmu apgādātiem dārziem. Tulkojumā no arābu valodas “alhambra” nozīmējot “sarkanais cietoksnis”, jo tā celtniecībā izmantoti vietējie sarkanie māli.
Tā kā šeit ik dienu ielaiž tikai noteiktu apmeklētāju skaitu, pērn biļetes iegādājāmies jau laikus internetā. Ierodoties tās saņēmām automātā, kamēr citi tūristi drūzmējās garā rindā. Tomēr, lai uz ieejas kartes norādītajā laikā iekļūtu Nasridu pilīs, nogurdinoša gaidīšana negāja secen arī mums.
Īpašu iespaidu atstāja austrumnieciskais dārzs ar rozēm, rūpīgi cirptajiem miršu dzīvžogiem, cipresēm un strūklakām pie valdnieku brīvdienu rezidences “Generalife”.
Pilsētas arābiskās pagātnes elpu vislabāk var izjust Albaisinā – rajonā, kas atrodas uzkalnā iepretim Alhambrai. Turp ieteicams doties arī tādēļ, lai aplūkotu un nofotografētu lielisko pils ainavu ar sniegotajiem kalniem fonā, ko parasti attēlo uz pastkartēm. Austrumnieciskas noskaņas jūtamas arī Alkaiserijas kvartāla suvenīru tirdziņā, kas meklējams pilsētas centrā netālu no katedrāles.
Granadā piedzīvojām aizkustinošu tikšanos. Kad gatavojāmies ieturēties kādā ielas restorānā, kur uzraksts vēstīja, ka apkalpojošais personāls runā krieviski, dzirdot mūs apspriežam ēdienkarti, viesmīle acīmredzami saviļņota iesaucās: “No Latvijas!” Bijusī rīdziniece stāstīja, ka mēs esot tikai otrie latvieši, kas šeit iegriezušies pēdējo divu gadu laikā.
Izteiktas mauru perioda noskaņas var baudīt arī filozofa Senekas dzimtenē Kordovā, kas 10. gadsimtā bijusi viena no bagātākajām pilsētām pasaulē. Lielā mošeja (Mezquita) atstāj neizdzēšamu iespaidu. Iekšpagalmā, kur ticīgie pirms Allāha pielūgšanas apmazgājušies, aug apelsīnkoki. Ieejot dievnamā, no pārsteiguma gluži vai aizraujas elpa. Tā griestus balsta vairāk nekā 850 granīta, jašmas un marmora kolonnu labirints, kas rada neatkārtojamu vizuālo efektu un liek justies gluži kā “Tūkstots un vienas nakts” pasakā. Mūsdienās gan te notiek kristiešu dievkalpojumi.
Ievērību pelnījusi arī karaļa Alfonso XI būvētā cietokšņpils (Alcazar de los Reyes Cristianos), no kuras varenajiem mūriem paveras skaista ainava uz vecpilsētu, upi un kalnu grēdu.
