Karmenas pilsētā 2
Pērn vairākas dienas pavadījām Seviljā. Īpašu uzmanību šeit pelnījusi katedrāle, kas ir trešais lielākais kristiešu dievnams Eiropā (11 520 m2), ko pārspēj tikai Svētā Pētera bazilika Romā un Svētā Pāvila katedrāle Londonā. Šeit glabājas krusts, kas izgatavots no pirmā zelta, ko Kristofors Kolumbs atvedis no Jaunās pasaules. Turpat līdzās greznā sarkofāgā guldītas ievērojamā jūrasbraucēja mirstīgās atliekas.
Krāšņu mantojumu šajā pilsētā, tāpat kā citviet Andalūzijā, atstājuši arābi. Netālu no katedrāles apskatāms Karaliskais Alkazars ar karaļu Pedro I un Karlosa V apartamentiem. Dārzā ar burzguļojošām strūklakām un slaikajām palmām valda tropiska noskaņa un rodas sajūta gluži kā paradīzē.
Ne mazāk slavens Seviljas vēstures piemineklis Zelta tornis (Torre del Oro) slejas Gvadalkiviras krastos. 13. gadsimtā mauru celtajā būvē senatnē uzglabāts pa upi transportētais zelts, bet pašu torni klājušas zeltītas flīzes. No tā varēja pamanīt ienaidnieka tuvošanos un apturēt kuģus ar pāri upei pārstiepto ķēdi. Tagad tajā atrodas Jūrniecības muzejs.
Seviljā ir vērts apmeklēt plašo ēnaino Marijas Luīzas parku, kā arī tam piegulošo Spānijas laukumu – iespaidīgu ēku kompleksu ar kanālu, pusapļa formas laukumu un strūklakām. Te 1929. gadā starptautiskas izstādes vajadzībām mauru neorenesanses stilā uzbūvēts nams, uz kura keramikas flīzēm attēlotas visas 50 Spānijas provinces.
Flamenko cienītājiem ir vērts iegriezties šai andalūziešu dejai veltītajā muzejā (Museo del Baile Flamenco), kur var gan iepazīt tās vēsturi un daudzveidību, gan noskatīties uzvedumu. Mēs par to bijām tādā sajūsmā, ka jau nākamajā dienā devāmies uz citas grupas izrādi.
Raibās, volāniem rotātās kleitas, košos lakatus, vēdekļus un kastaņetes pilsētā pārdod tik daudzos veikalos, ka šķiet – ikviena Seviljas iedzīvotāja mēdz ļauties ugunīgās dejas kaislīgajam ritmam.
Savukārt korridai veltīts muzejs iekārtots vēršu cīņu arēnā “Maestranza”. Te izvietots plašs vēsturisks materiāls, slavenu toreadoru vizuļiem rotātie greznie tērpi un ir iespēja ielūkoties arēnas aizkulisēs, piemēram, kapelā, kur matadori pirms cīņas izlūdzas svētību, un pikadoru (jātnieku, kas ar pīķi kaitina vērsi) zirgu staļļos.
Apskatījām arī bijušās Tabakas fabrikas ēku, kurā Prospērs Merimē licis risināties stāsta “Karmena” darbībai, kas pēc tam iedzīvināts populārajā Žorža Bizē operā, bet slavenās čigānietes statuju mums tā arī neizdevās atrast.
No Seviljas pa līkumotu kalnu ceļu devāmies uz 120 kilometrus attālo Rondu – pilsētu, kas izvietota uz masīvas kaļķakmens klints, ko pārdala 150 metrus dziļā, šaurā Taho aiza. Spānijas pilsoņu kara laikā nacionālistu atbalstītāji tikuši iesprostoti aizā, kur nomētāti akmeņiem, to aprakstījis Ernests Hemingvejs romānā “Kam skanēs zvans”.
