Gribu būt liela mikroslavenība! Anda Rožukalne vērtē “YouTube” šovu “Gribi kļūt slavens?” 0
Jaunā tīmekļa platformas “YouTube” šova “Gribi kļūt slavens?” īsā un “dramatisku pavērsienu” pilnā vēsture mazliet atkārto citu šovu norises. Tikai viss ir samazinātā, maznozīmīgākā līmenī gan pēc satura, gan formas, gan pārdzīvojumu iemesliem.
Kā jau vidē, kur dažādas mikroslavenības piedzimst, iegūst atpazīstamību un pakāpeniski sevi padara par preci. Ja vien izdodas, ja vien esošais un jaunveidotais slavas resurss tiek iemainīts pret nākamo veiksmi…
Pienākums būt slavenam?
Tiem, kas daļu savas ikdienas nepavada “YouTube” vidē, par jauno šovu stāstīja ziņu portāli un, to darot, izpildīja visus dzeltenuma un lētas dramatizācijas priekšnoteikumus, publicējot informāciju tādās sadaļās kā “Kas tik viss nenotiek”.
Šovu “Gribi kļūt slavens?” “YouTube” vidē veido producentu apvienība un vienlaikus arī šīs platformas kanāls “brīvdienas.tv”, kam liela pieredze dažādu realitātes formātu radīšanā. Labākie no iepriekšējo darbu plašā saraksta varētu būt LTV šovs “Īstās latvju saimnieces” vai “Saimnieks meklē sievu” TV3.
Jocīgāko apvienības darbu sarakstā liekams veidojums “Kivičs. Pavisam privāti” (“STV Pirmā”).
Likumsakarīgi, ka idejas, formāti un “jaunas sejas” šoviem tiek meklētas “YouTube” platformā, kurā rodas jaunas nodarbošanās, biznesa attiecības un kultūra. Tāpat kā citās valstīs, tajā savu saturu piedāvā arī Latvijas jūtūberi, kur tie veidojuši savu raksturu, saturu un ieguvuši kā auditoriju, tā reklāmdevējus.
Jaunais šovs uzreiz var pārņemt gadiem ilgā, smagā darbā iegūtus skatītājus, ar esošo jūtūberu palīdzību tiem piedāvājot jaunu saturu. Iespējams, tāpēc šovu vada vai patiesībā nu jau vadīja Evelīna Pārkere, viena no Latvijas zināmākajām jūtūberēm.
Vajadzīgs “savs dabiskais stāsts”
Sakot, ka šovam “Gribi kļūt slavens?” ir bijusi dramatiska vēsture, mazliet ironiski domāju tā sākuma notikumus. Jūlija pirmajās dienās notika šova dalībnieku atlase. Tās laikā ātri kļuva skaidrs, ka šova veidotāji īsti nezina, kāpēc aicina cilvēkus piedalīties.
Izprotot tīmekļa vidē izdzīvošanai nepieciešamo “slavas” faktoru, protams, ka dalībnieki vēlas kļūt slaveni.
Tikai atbildes uz to, kā kļūt slavenam vai ar ko cilvēki varētu būt slaveni, īsti netika piedāvātas. Šovā nāca dažādu prasmju un talantu piedāvātāji, no neparasti lokaniem līdz mākslinieciski noskaņotiem, kā arī ļaudis, kuri gatavi darīt jebko, ko vien liks šova veidotāji. Tādējādi jau pirmā šova sērija deva ieguldījumu pāris vietējo “stulbingu” radīšanā.
Cits atpazīstams jūtūberis Jānis Ābele jeb “Cilvēks ar kameru” savā kanālā uzreiz kritiski novērtēja jauno formātu kā “YouTube” nepiemērotu un neizprotamu, nosaucot par “prāta degradāciju”.
Otrās sērijas filmēšanai Evelīna Pārkere bija uzdevusi atlasītajiem dalībniekiem veidot ballīti. Pasākums viņai nepatika vai, iespējams, nebija pārāk izdevies. Tas nebija pārsteigums, jo dalībnieki acīmredzami pārstāvēja slavas patērētājus, nevis radītājus. Nedēļas nogalē, sašutusi par neveiksmi, īsi pirms otrās sērijas publicēšanas šova vadītāja paziņoja, ka vairs nesadarbosies ar producentiem.
Visos notikumos lieliski bija vērojama “YouTube” un citu platformu uzbūvē ieliktā atkarība no citu vērtējumiem. Savukārt Evelīnas Pārkeres reakcija uz šova notikumiem parāda normālu jūtūberu dzīvi – ja nevari savā performancē un savā kanālā visu kontrolēt, tad labāk to mest pie malas.
Šovā “Gribi kļūt slavens?” nekas nozīmīgs pagaidām nav noticis, jo tam un tā dalībniekiem vēl nav sava stāsta, nav nekā pa īstam svarīga, ar ko dalīties un iegūt uzticību.
Intimitātes pārdošanas bizness
Indivīdu dibināti kanāli un pašprezentācija video formā ir tikai daļa no “YouTube” satura. Komunikācijas pētnieku uzmanību jau kopš platformas izveidošanas saista jūtūberu uzvedība, viņu sekotāju pulki un to iegūšanas mehānismi, spēja uzrunāt un ietekmēt auditorijas.
Šova “Gribi kļūt slavens?” rašanās un neveiksmju izpratnei noder pētnieku atziņas, kas jūtūberu popularitātē akcentē intimitāti attiecībās ar skatītājiem, dabiskuma iespaidu, kas rodas, ja cilvēks ilgstoši stāsta un rāda visu, kas ar viņu notiek, kā arī dzīves stilu, kas pamazām tiek komerciāli noformēts.
Kāpēc mikroslavenības? Šo jēdzienu radījusi Terēsa Stenfta jau 2000. gadā. Termins saistīts ar mērķtiecīgu sevis kā slavenības pasniegšanu un zvaigznes lomu, ko akceptē arī citi.
Jūtūberi parasti pārstāv sevi un ļoti šauru satura nišu – kādu prasmi, zināšanas, īpašības.
Daļa savos kanālos piedāvā pamatstraumes medijos reti atrodamu informāciju, piemēram, nozīmīga satura daļa ir kādu minoritāšu radīta.
Šķiet, fakts, ka par Latvijas populārāko “drag queen” sauktais Rojs Rodžers aicināts darboties šovā “Gribi būt slavens?”, nedaudz atspoguļo šo tendenci. Viņš gan vairāk pieder šovbiznesam nekā vēlmei patiesi parādīt nepietiekami uzklausītu cilvēku intereses.
Indivīdu dalīšanās ikdienas norisēs tīmeklī publicētos video, uzticības iegūšana ar tiešā un pārnestā nozīmē notiekošu atkailināšanos auditorijas priekšā atšķiras no citu slavenību popularitātes iegūšanas stratēģijām. Tīmeklī cilvēki rada un koplieto savas identitātes, ir atkarīgi no ikdienas novērtējuma, kas iegūts ar “stratēģiskās intimitātes” palīdzību, raksta Alise Marvicka no ASV.
Viņa uzskata, ka klasiskās slavenības sargā savu privātumu, lai gan komunicē ar faniem sociālo mediju vidē. Bet mikroslavenības nevar atļauties slēpt savus intīmos notikumus un izjūtas, jo citādi zaudēs auditorijas uzmanību. Tāpēc arī šovā “Gribi kļūt slavens?” paredzētā izrādīšanās īsti nedarbojas. Tā nav dabiska.
Komercializēts dzīves stils
Savas ikdienas, savu izjūtu izplatīšana, ja ar to izdodas piesaistīt auditoriju, dod iespēju nopelnīt tīmeklī. Tas nozīmē, ka indivīda dzīve kļūst par preci reklāmdevējiem, tiek komodificēta.
Tobiass Rauns no Dānijas domā, ka jūtūberi, kuru kanālu satura radīšanā ieguldītā darba lielākā daļa nav apmaksāta, kompensācijai iegūst atpazīstamību un fanu emocionālu atbalstu. Tas ir viņu sociālais kapitāls, ko vēlāk var pārvērst ienākumos.
Tomēr vien nedaudzi spēj komercializēt savu pašprezentācijas procesu un nereti nogurst no tā, ka nepārtraukti jāuztur savs skaistais, laimīgais, perfektais “es”.
Tad rodas negatīvie un skumjie kanāli. Arī Evelīna Pārkere sūdzas par māksloto un nedabisko šovu, kurā nevar būt pati, lai gan atpazīstamību un auditoriju uzbūvējusi, gadiem rādot savu versiju par ideālo dzīvi un sevi.
Pētnieku atziņas ļauj saprast “YouTube” šova “Gribi kļūt slavens?” ideju un varoņus. Tajā pagaidām darbojas cilvēki, kas vēlas slavu un šovu izmantot, nevis to paši radīt un, smagi strādājot, uzturēt. Vai tas ir vērtīgi un interesanti? Nemaz.
