Anda Līce: Viens ir droši zināms – dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam 8
Koronavīruss ir nobīdījis malā kādu citu slimību, kuras nosaukums arī sākas līdzīgi – tā ir korupcija. Savu postošo darbību tā nav beigusi pat ārkārtas situācijā un, visticamāk, tagad mēģinās modificēties.
Zāles pret koronavīrusu tik drīz vēl nesola, korupciju turpina ārstēt ar jau ierastajām, taču postpadomju telpā padomju vīruss ir kļuvis rezistents.
Kaut gan kopš neatkarības atjaunošanas apritējuši gandrīz jau trīsdesmit gadi, tomēr cilvēki joprojām netic uzvarai pār šo sociālo slimību.
Par korupciju daudz raksta, runā, zīmē karikatūras un izsmej no skatuves. Tie ir rūgtie smiekli, kas nāk no bezspēcības apziņas.
Sākoties koronavīrusa epidēmijai, cilvēki tika aicināti lietot sejas maskas, kuras vismaz provincē aizvien vēl nav nopērkamas. Līdzīgi ir ar dezinfekcijas līdzekļiem.
Kā atbilde internetā parādījās attēli, kas uz brīdi ļāva atslābināt sejas muskuļus – kāds bija nofotografējis cilvēkus ar galvā uzmauktām plastmasas trīslitru pudelēm un celofāna maisiņiem, kuru sasietie gali atgādināja dzīvnieku ausis.
Ļaudis tagad runā gandrīz vai tikai par koronavīrusu, sprēgā arī melnais humors par ķermeņa dezinficēšanu ne tikai ar alkoholu. Rūgtie smiekli mūs pavada, redzot atbildīgo iestāžu ilgo mošanos, nesaskaņotu rīcību un mēģinājumus vēlamo uzdot par esošo.
Kaut arī briesmu brīžos aizvien lūkojamies pēc kāda, kas mūs spētu pasargāt, vienmēr tomēr katram vispirms ir jāpaļaujas pašam uz sevi.
Nav zināms, cik ilgi Latvijā plosīsies šis vīruss un cik graujošas visās jomās būs tā sekas.
Viens gan ir droši zināms – dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam, kad daudzi, sacenšoties bagātībā, bija apauguši ar lielmanību un snobismu.
Bijām pieraduši, ka viss nopērkams lielveikalā, un tukšie pārtikas plaukti nepatīkami pārsteidza, pat šokēja. Pārliecība, ka dzīvei visu laiku jāiet tikai uz augšu, izrādījās ilūzija.
Gana ilgi ir nicīgi runāts par laukiem, nav uzklausīti pieredzējušu lauksaimnieku viedokļi, māts ar galvu globalizācijas sludinātājiem, likti šķēršļi vidējiem un sīkajiem zemniekiem. Ne tikai valsts vadītājiem laiks atmest augstprātību un atcerēties, no kurienes viņi ir cēlušies.
Arī daudzi provincē dzīvojošie bija pagriezuši muguru mūsu visu barotājai – zemei. Lai kā mēs censtos sevi fiziski un garīgi no tās izraut, dzīve daudzus jau šajā pavasarī noliks atpakaļ.
Vīruss un ekonomiskā krīze piespiedīs mainīt attieksmi, ieradumus, dzīves ritmu un kārtību.
Zeme gaida pavasari un cilvēkus – darītājus. Tūlīt sāksies sēšana un stādīšana – vislabākais laiks uzplēst kādu atmatā ilgi stāvējušu savas apziņas un zemes stūri.
