Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 86
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pavisam nesen, tikai pirms simt gadiem, rūpes par cilvēku dvēseli, miesu un garu īpaši provincē uz saviem pleciem turēja Mācītājs, Skolotājs un Dakteris. Kaut arī ne visus viņus varēja rakstīt ar lielo burtu, nav iespējams saskaitīt tos, kuriem sabiedrība bija piešķīrusi augstu statusu viņu nopelnu dēļ, un par viņu daudzu cilvēku likteņos atstātajiem nospiedumiem cildinošas atmiņas var dzirdēt pat vēl šodien. Tam pamatā bija savstarpēja cieņa, uzticēšanās un atbildības sajūta, vaļi, uz kuriem pasaule ir turējusies visos laikos.
Tieši pēdējos divos pandēmijas gados uzticības indekss ir mainījies visiem trim, bet vistraģiskāk, šķiet, tieši Skolotājam. Skolotāji tagad ir vismazāk aizsargāti, un ir spiesti dzīvot un strādāt tādā kā Bermudu trijstūrī. Tas varbūt skan pārspīlēti, bet tieši tādā vārdā ir jāsauc situācija mūsdienu skolā.
Ikvienam no mums radu vai draugu lokā ir skolotāji, tāpēc nav grūti informāciju saņemt nepastarpināti. Šo draudīgo trijstūri veido vecāki, administrācija un skolēni. Šodien ir pazaudēta Skolotāja misijas izpratne – pārprastas brīvības un sabiedrības straujās noslāņošanās dēļ daudzi vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji, kuriem pēc vecāku rokas mājiena ātri ir jāizpilda visas viņu un viņu bērnu vēlēšanās.
Visatļautības atmosfērā augušiem bērniem, kuros nav ieaudzināta pienākuma apziņa un priekšstats par robežām, skolotājs kļūst par sava veida mērķi, kuru var apmētāt ar verbālām, internetā publicētām rupjībām un pat aizskart fiziski. Skolas administrācija, pārliekā centībā pildot no augšas nolaistos priekšrakstus, skolotājiem neļauj atvilkt elpu pat skolēnu brīvdienās, par atgūšanos no izdegšanas nemaz nerunājot.
Tik nodzīti kā skolotāji šodien vēl ir vienīgi mediķi. Kaut arī ne jau visi skolotāji ir vienlīdz talantīgi un strādā atbildīgi, atalgojums neatbilst īpaši pandēmijas laikā uzliktajai papildu slodzei un pienākumiem.
Skolā notiekošais ir tikai daļa no globālās vērtību krīzes, tas nozīmē, ka vienīgi ar sistēmas kosmētiskiem remontiem un skaistiem vārdiem skolotāju prestižu sabiedrības acīs pacelt nevarēs. Lietas jāsauc īstajā vārdā, jo viss taču ir saistīts – kāda ir ģimene, tāda arī sabiedrība, kāda sabiedrība, tāda – valsts.
Skolotāju korpusu nevar zibenīgi papildināt ar kārtējo iesaukumu kā armijā, tas prasa gadus, izglītības jēdziena pārskatīšanu, domāšanas maiņu valsts lēmēj un izpildvarā, un būtisku valsts budžeta līdzekļu pārdali. Latvijas skolās 2021. gada nogalē esot trūcis 1330 (!) skolotāju. Nevienam Ziemassvētku vecītim nav pa spēkam iztrūkstošos atnest savā dāvanu maisā.
