Anda Līce: Slepenība un melu īsās kājas 4
Severomorska ir militarizēta un pasaulei slēgta Krievijas pilsēta. Uz tur pierakstītās atomzemūdenes notikusī traģēdija uzreiz kļuva par jau nezin kuru pēc kārtas valsts noslēpumu un jau ar to vien izsauca diezgan baisus minējumus par zemūdenes veiktajiem dziļūdens “pētījumiem”.
Pasaule patiesību par daudz ko šajā valstī slēpto uzzina no tiem, kas no zemeslodes viņas puses seko kodolvalsts Krievijas pulsam. Meli ir kļuvuši par mūsdienu Krievijas politikas stūrakmeni. Pat pieķerts aiz rokas, Kremlis saka: “Bet jūs pierādiet!”
Pateicoties mūsdienu komunikācijas līdzekļiem, patiesība par slēptajiem noziegumiem, kaut arī gausi, tomēr nāk gaismā. Tā notiek gan ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanas virs Ukrainas, gan Borisa Ņemcova politiskās slepkavības izpēti.
Neviena no Kremļa amatpersonām nekad un ne par kādiem pārkāpumiem neatvainojas. Viņu paraugam seko gan citi zemāki dienesti Krievijā, gan arī viņu uzskatu biedri aiz tās robežām.
Teiciens: “Meliem īsas kājas” nozīmē to, ka agrāk vai vēlāk visi meli tomēr nāk gaismā. Gadiem ilgi Rīgas dome izsaimniekoja valsts, tas ir, nodokļu maksātāju, līdzekļus, un visu laiku to noliedza. Kad nu vadzis bija pilns, Rīgas galva Nils Ušakovs kopā ar savu vietnieku Andri Ameriku aizlaidās uz Briseli, tā cerēdami tikt vaļā no atbildības.
Grūti pat iedomāties, ka kaut kas tāds būtu iespējams leģendārā Rīgas mēra Džordža Armitsteda laikā. Tik milzīgs morālais noslīdējums nieka simt gados! Vai tiešām “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” darboņi tiks cauri ar veselu ādu, Brisele taču neatrodas uz Marsa? Latvijai pašreiz tiesu varas sakārtošana ir pats svarīgākais jautājums, no tā ir atkarīgs viss pārējais.
Krievijā valsts līdzekļu nelikumīgu sadalīšanu starp amatpersonām un noziedzīgiem grupējumiem apzīmē ar grūti tulkojamo – “piļiķ bablo”. Uz brīdi ļausimies iztēlei un iedomāsimies, ka valsts budžets ir tāds resns baļķis.
Tie, kam uzticēta vērtīgā baļķa (budžeta) taisnīga sadalīšana sabiedrības labā, to zāģē bluķēnos un šos bluķēnus, kas naudas izteiksmē nozīmē tūkstošus un pat miljonus, piesavinās sev. Šāda valsts izlaupīšana nav sveša arī negodīgiem darboņiem Latvijā, un tās sekas par spīti profesionālo optimistu apgalvojumiem ir nevienlīdzības pieaugums.
Saglabājoties šādai situācijai, dzīves līmenis var celties vienīgi nelielai sabiedrības daļai. Ielūkojoties amatpersonu ienākumu deklarācijās, tas tiešām arī ceļas. Ne velti visu laiku notiek stīvēšanās ap ienākumu publiskošanu, it kā tas būtu kāds intīmas dabas jautājums. Slepenība vajadzīga, lai nekļūst redzams, ka meliem tiešām ir īsas kājas.
