Anda Līce: Krievijas tauta nav dzīvojusi brīvībā tik ilgi, lai spētu tajā iesakņoties 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaule ir neizpratnē, kā tas iespējams, ka Kremļa propaganda spējusi tā apstulbināt Krievijas sabiedrību, ka tik daudz ļaužu joprojām nevēlas redzēt iebrukuma Ukrainā patiesos iemeslus un graujošās sekas. Visam, kas notiek šodien, ir senas saknes vēsturē. No Latvijas vēstures mēs zinām, kad un kā mūsu tautā ieviesās muižas tikumi, un arī to, kāpēc latvieši vienmēr ar pamatotām bažām un aizdomām ir skatījušies uz Maskavu un uzskata, ka joprojām nedrīkst ticēt nevienam Krievijas valdības solījumam. Vēsturiskajai atmiņai ir liels spēks.
Krievijas tauta nav dzīvojusi brīvībā tik ilgi, lai spētu tajā iesakņoties. Pēc Oktobra apvērsuma cerētā un solītā brīvība izrādījās ilūzija. Brīvība gan uz brīdi pamirdzēja pēc PSRS sabrukuma, tomēr sabiedrība tai nebija īsti gatava, un valsts sāka slīdēt atpakaļ totalitārismā.
Precedents ir bijis, bet diemžēl ļoti sen, kad laikā no 11. gadsimta beigām līdz Ivana IV valdīšanai Krievzemē pastāvēja Novgorodas neatkarīgā republika, kurā kņazus nevis iecēla, bet ievēlēja tautas sapulce – veče. Tas nepatika Maskavijas cariem, un Ivans IV šai neatkarībai pielika punktu, tā sauktajā Novgorodas slaktiņā nogalinot visu pilsētas eliti un Novgorodu neatgriezeniski pievienojot Maskavas kņazistei.
Visi turpmākie cari, nežēlīgi izrēķinoties ar tiem, kas mēģināja īstenot brīvības centienus, no paaudzes paaudzē veica negatīvo izlasi. Tieši pirms simt gadiem no Padomju Krievijas ar “Filozofu kuģiem” emigrācijā bija spiesti doties tūkstošiem Krievijas gaišāko prātu.
Tas pats notiek arī tagad – cits pēc cita Krieviju atstāj labākie un izglītotākie valsts pilsoņi. Lielā sijāšana skar pilnīgi visas paaudzes. Protestējot pret iebrukumu Ukrainā, no Krievijas ir aizbraucis arī populārais reperis Ivans Drjomins (Face). Viņa vārdiem runājot, gaisā ap Krieviju karš ir virmojis vienmēr. Tieši šis karš ir pilnībā mainījis viņu kā cilvēku un kā mākslinieku. Ar daudziem tas diemžēl joprojām nav noticis.
Ksenijas Ohapkinas dokumentālā filma “Nemirstīgie” parāda Krievijas pilsētu Apatītus, kur kā tādā slēgtā laboratorijā turpinās padomju varas iedibinātā nedomājošu cilvēku selekcija, kas armiju visos karos ir nodrošinājusi ar lielgabalu gaļu. Nākamo paaudžu militarizācija Putina laikā notika visā valstī.
Lai atceramies sižetus ar laimīgajām māmiņām, kuras tā priecājās, kad bērnudārzos un skolās rīkotajās kara spēlēs viņu “varonīgie karotāji” šāva ar finiera automātiem. Tagad Ukrainā viņi šauj ar īstajiem un no īstām lodēm arī krīt. Ko māmiņas? Viņas ir sašutušas par šādu netaisnību un joprojām neaptver – sētais ir ienācies.
