Anda Līce: Kā varēja notikt, ka mēs iekļuvām sadaļā “otrā šķira”? 6
Es klausos, ko runā citās Eiropas valstīs kādu laiku padzīvojušie vai tikai turp iepirkties braukušie tautieši.
Salīdzinot mūsu veikalu plauktos ar tur redzēto preču kvalitāti un cenas, nākas uzdot jautājumu – kā varēja notikt, ka mēs, paši to nemanot, iekļuvām sadaļā “otrā šķira”?
Stājoties ES, mēs noticējām vārdiem par vienlīdzīgām tiesībām un iespējām, taču, vai nu tās nebija paredzētas, vai arī Latvija par tām cīnījās nepietiekami, atklājās, ka jaunajā valstu saimē starp vienlīdzīgajām ir kādas vienlīdzīgākas, un tās nebija no jauna uzņemtās valstis.
Brisele beidzot ir nogurusi no pašas radītās birokrātijas un dubultstandartiem un tagad atrodas krustcelēs.
To izmanto gan labējie, gan kreisie populisti un anarhisti, sludinot demokrātijas un liberālisma bankrotu. Cilvēki no esošajiem modeļiem nogurst, un jebkuras attiecības ik pa laikam ir jāpārstartē, par tik milzīgu veidojumu kā ES nemaz nerunājot.
No Briseles līdz šim nākušie likumi un noteikumi vietējo ierēdņu izpildījumā un apvienojumā ar padomju laika morāli ir kļuvuši par klupšanas akmeni ne vienā vien jomā. Viens no argumentiem par labu Latvijas dalībai ES bija apgalvojums, ka mums būs taisnīga tiesu vara. Šodien to joprojām var ar uguni meklēt. Mums teica, ka mazināsies birokrātija, taču ir noticis pretējais. Mums stāstīja par brīvu uzņēmējdarbību un brīvo tirgu, kas nodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi.
Pārliecinājušies, ka tiesiski tik ilgstoši nesakārtotā valstī to panākt nav iespējams, daudzi turpina no Latvijas doties prom. Parasti tie ir uzņēmīgi cilvēki spēka gados. Nav grūti uzminēt, kādas sabiedrības selekcija tā rezultātā valstī notiek. Pie tā nevar vainot tikai Briseli, liela daļa atbildības ir jāuzņemas pašai valstij un tās pilsoņiem.
Laikā, kad vietējie uzņēmēji tiek smacēti ar nodokļiem un birokrātiskām regulām, Latvijas tirgu piepilda otrās šķiras patērētājiem domāti un reklāmu pavadīti vienreizējai lietošanai domāti pasaules rūpnieciskie izstrādājumi, kas bieži izrādās brāķis, bet pārtikas veikalu plaukti ir pilni ar palmu eļļu un e-vielām piesātinātiem produktiem.
Nabadzības spiesti, cilvēki turpina tos pirkt, jo Latvija ir plaši atvērta trešās pasaules valstīm paredzētai produkcijai. Tas ir pazemojoši.
Uz jautājumu, ko otrā šķira var gribēt, atbilde ir – pārstāt justies kā otrai šķirai. Vispārējo dzīves līmeni nevar pacelt, neceļot savu pašcieņu. Pašcieņu nevar pacelt, neapzinoties sevi kā atbildīgu personību. Neatkarīgi no rocības šodien ikvienam ir tiesības un iespēja domāt kritiski, izvēlēties pareizi un beigt kalpot reklāmai.
