Anda Līce: Ja vīruss izplatās arī gaisā, tad ar skubu jāķeras pie ventilācijas nodrošināšanas skolās un bērnudārzos, kur cirvi var pakārt 49
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beidzot tas ir pāri! Kas ir “tas”, vislabāk zina pašvaldību vēlēšanās tieši iesaistītie. Mūsu pastkastītes kādu laiku stāvēs tukšas, neviens neko nesolīs, nestāstīs par saviem labajiem nodomiem un arī nesniegs pārskatus par pusgadā vai gadā paveikto.
Vispār pēc vēlēšanām ar vēlētājiem jau tradicionāli ir pieņemts nerunāt. Bet vajadzētu gan, jo citādi aizvien vairāk sarūk to skaits, kuri iet balsot. Cilvēki grib redzēt reālas pārmaiņas, nevis tikai krēslu bīdīšanu. Viņi arī grib zināt, kāpēc tik daudzi solījumi netiek izpildīti, cik pašvaldību spēkos ir tos pildīt, un, ja nav, tad to vajag arī skaidri pateikt.
Joprojām neatstājas jautājums, kāpēc Covid-19 pandēmijas sakarā ir sakuplojušas tik fantastiskas sazvērestības teorijas, ka vairs pat nav saprotams, kurā gadsimtā dzīvojam? No kurienes tām aug kājas, un ar ko tas mums visiem draud? Es aizvien vairāk pārliecinos, ka viss sākās ar atbildīgo personu puspatiesībām un noklusējumiem, iespējams, pat ar labiem nodomiem, lai publiku lieki nesatrauktu.
Taču notika tieši pretējais, jo nepateiktā sakrājās pārāk daudz. Bija nemitīgi sabiedrībai jāatgādina, ka šāds vīruss pārredzamā pagātnē nav novērots un tāpēc nav jābrīnās, ka nedz zinātnieki, nedz zāļu ražotāji, par vienkāršiem ļaudīm nemaz nerunājot, tam nav gatavi. Ka mēs visi esam gan riska, gan izmēģinājumu grupā. Ka pilnīgi visām zālēm ir arī kādas blaknes. Ka uz vienām un tām pašām zālēm dažādi cilvēki reaģē atšķirīgi. Ka var atšķirties pasaules valstīs ražotās vakcīnas.
Sabiedrībai ir jāzina, ar ko tieši tās atšķiras. Iespējams, dažs labs Covid-19 noliedzējs mainītu domas, ja tagad, kad jau ir uzkrāts pietiekami daudz novērojumu par slimības smagajām sekām, saziņas līdzekļi par tām regulāri ziņotu. Par pretrunīgiem un haotiskiem lēmumiem un aizliegumiem pandēmijas laikā nebūtu jābrīnās, daudzi tādi ir bijuši arī pirms tam, jo balsotāji kārtējo reizi bija izvēlējušies ne tos gudrākos un godprātīgākos sabiedrības pārstāvjus.
Gribētos kaut ko vairāk uzzināt par jaunākajiem atklājumiem virusoloģijā. Ja vīruss izplatās ar gaisa plūsmu tāpat kā vējabakas, tad ar skubu ir jāķeras pie labas ventilācijas nodrošināšanas visās iestādēs un sabiedriskajās telpās, īpaši skolās un bērnudārzos, kur gaiss bieži ir tāds, ka cirvi var pakārt.
Ir jābeidz baidīties no caurvēja. Esam tik pilni neradoša nemiera, ka līdz rudenim jācenšas atjaunot savs garīgais un emocionālais līdzsvars. Kā savā laikā teica dzejnieks Antons Austriņš: “Nomierinies, dvēselīt, lai var Dievu ieraudzīt.”
