Anda Līce: Dodas pie veterinārārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 63
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jādomā, mums katram ir cilvēki, ar kuriem regulāri salīdzinām savu iekšējo pulksteni. Īpaši tagad, kovida laikā, kad visapkārt virmo tik pretrunīgi un pat absurdi viedokļi, kādi līdz šim netika dzirdēti. Šķiet, ir par maz jautāt: “Kas notiek Latvijā?” Ir jāmēģina saprast, kas notiek pasaulē.
Jo neba nu fantasmagoriskās sazvērestības teorijas ir radušās Latvijā, vienīgi šeit kā jau nelielā teritorijā pasaules vēju postījumi ir vairāk jūtami. Telefoniski pārrunājot jaunākās šokējošās cilvēku izpausmes publiskajā telpā, par kurām parasti saka “pilnīgs čau”, mana draudzene teica: “Viņiem kaut kas ir par īsu.”
Ja tēvs priecīgi paziņo par savas meitas saslimšanu ar Covid-19, ja daži pat liek sludinājumus par vēlmi inficēties, bet kādi pērk Covid sertifikātus, kamēr citi dodas pie veterinārārstiem pēc mājdzīvnieku attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa, atliek tikai minēt, kas notiek cilvēku galvās.
Jau neskaitāmas reizes pierādījies, ka cilvēku dzimumam ir ļoti īsa vēsturiskā atmiņa. Arī attiecībā uz savu veselību. Tomēr šķiet, ka šoreiz par īsu ir vēl kaut kas.
Pandēmiju laikā cilvēki parasti meklē medicīnisko palīdzību un cenšas ievērot dažādus sevi aizsargājošus ierobežojumus, kaut arī tie nav patīkami, taču tagad daudzi visiem ierobežojumiem uzspļauj un no palīdzības atsakās, kaut gan valsts to piedāvā par brīvu.
Acīmredzot vienīgi uz materiālismu un patērēšanu orientētās sabiedrības egoisms ir sasniedzis tādu līmeni, ka tas pārrauj visus aizsprostus. Par kādu pandēmijas ierobežošanu var būt runa, ja mūsu ego ir tā nocieties, ka, vadīdamies pēc principa – pēc manis kaut vai ūdens plūdi, skolēnu brīvlaikā kopā ar bērniem dodas atpūtas braucienos pa pasauli? Varbūt atkārtojas viduslaiku mēra dejas?
Par pulksteņu salīdzināšanu. Diemžēl ar visiem tiem, ar kuriem bija ierasts to darīt gadiem ilgi, šodien vairs nav iespējams pat sarunāties, jo mūsu pulksteņi rāda ne tikai atšķirīgu diennakts laiku, bet pat citu gadu un gadsimtu. Krakšķ un ļogās attiecības ģimenēs un darbavietās, cilvēki vairās satikties, ieraujas sevī.
Bet pulksteņi ir jāsalīdzina un jāmeklē stingrs pamats, uz kā stāvēt šajā staignajā laikā. Par laimi, mums ir pieejami daudzi avoti, kas runā par pamatiem.
Televīzijas raidījumā “Lielās patiesības” infektologs un putnu pētnieks Raimonds Sīmanis par cilvēka un mikrobu attiecībām saka: “Mēs nedrīkstam tā uzvesties, lai kļūtu vīrusam par barību. Ja mikrobs izraisa slimību cilvēkam, cilvēks izraisa slimību zemeslodei.” Jautājums: “Ko mēs pašreiz darām?”
