Anda Līce: Cilvēci tā pa īstam spēj uzmodināt vienīgi satricinājumi, no kuriem karš ir visbriesmīgākais 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Karš liek pārskatīt vērtību it visam. Nākas atzīt rūgtu patiesību par cilvēka dabas nemainīgumu un to, ka cilvēci tā pa īstam spēj uzmodināt vienīgi satricinājumi, no kuriem karš ir visbriesmīgākais. Miera laiks ir kā silts šūpulis, no kura negribas kāpt laukā. Zūd modrība un vajadzība pētīt, no kurienes tuvojas apdraudējums. Bet psalmists Dāvids zināja, kad teica: “Sargā manu dvēseli un glāb, ka nekrītu kaunā.” No dvēseles var nākt ne tikai gaisma, bet arī tumsa.
Jau tagad nozīmi zaudē iepriekšējie pieņēmumi par daudz ko, jo īstenība ir krasi mainījusies. Sīkās, tik daudz laika paņemošās rūpes ir aizvirzījušās tālākā plānā, daudz tuvāk pienākuši uz vēlāku laiku atliktie lielie esības jautājumi par dzīvību un nāvi, savu vietu un lomu dzīvē un savstarpējo saišu vērtību ne vien starp atsevišķiem cilvēkiem, bet arī starp tautām.
Sabiedrība daudzās valstīs ir uzmodināta un spiež savas valdības rīkoties, lai stātos pretī tumsai, kas putinisma veidā veļas pāri Ukrainai un turpinās velties tālāk, ja netiks apturēta. Ukraiņu apņēmībai aizstāvēt savu zemi grūti pat atrast apzīmējumu, tā ir pamodinājusi un pārsteigusi labklājībā snaudošo pasaules daļu. Izrādās, pēkšņi viss sāk notikt pilnīgi otrādi, nekā bija domāts. Kaut gan Krievijas propaganda turpina runāt par uzvarām karā, fakti rāda gluži pretējo. Putins bija pārliecināts par zibenīgu uzvaru, bet piedzīvo sakāvi.
Pasaules līderi neticēja, ka Ukraina spēs turēties pretī Krievijai, tomēr viņa to dara. Viņi arī negaidīja tik spēcīgu savu valstu pilsoņu spiedienu, ka beidzot nāksies no nogaidīšanas politikas pāriet pie rīcības. Visā pasaulē tagad laiks “dziļi noraizēties” tiem, kas šajā karā tieši vai slēpti atbalsta Krieviju.
Karam, kuru ukraiņi jau sauc par Tēvijas karu, vēl nav vispārpieņemta apzīmējuma. Ko šis karš var nozīmēt visai pasaulei? Kaut arī nekur nav pazuduši notikumu visļaunākie scenāriji, tas, ko tagad vērojam, liecina – pasaule ir nonākusi globālu pārmaiņu priekšā, kas izpaudīsies kā uztveres un domāšanas modeļu maiņa un skars pilnīgi visas jomas un visus cilvēkus.
Tik lielas pārmaiņas nevar notikt viegli un ātri. Mēs jau tagad apzināmies, cik bīstami ir nepārdomātās diskusijās tricināt gaisu un tracināt sabiedrību. Par saviem teiktajiem vārdiem īpaši atbildīgiem jābūt politiķiem, žurnālistiem, garīdzniekiem un visiem, kas publiskajā telpā pauž savas domas. Ir jāmācās pieņemt rūgto, bet dziedinošo patiesību ne tikai par pasauli, bet vispirms katram par sevi.
