Lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai 0
Bērniem ir vairāki t.s. trauksmainie vecumi, piemēram, pusaudžu periods, kad mainās hormonu sastāvs – tad vecāku rūpes ir īpaši svarīgas. Tikpat svarīgs posms bērna attīstībā ir arī piecu-sešu gadu vecums. Šobrīd, kad tiek diskutēts par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, gribētos uzsvērt, ka katrs bērns ir ļoti atšķirīgs, tostarp atšķiras katra bērna emocionālais un fiziskais briedums, patstāvība u.tml. Ja mēs raugāmies uz kopīgajām tendencēm, tad jāsaka, ka lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai. Šim jautājumam nevar “pieiet ar lineālu” – vienmēr būs bērni, kas arī septiņu gadu vecumā nav gatavi skolai, jo ir zināmi gadījumi, kad skolā sāk iet tikai no astoņu gadu vecuma. Un ir bērni, kas sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd izvēlētais septiņu gadu vecums ir ļoti labs laiks, ar iespēju katrai ģimenei, konsultējoties ar pedagogiem, individuāli izvēlēties iet uz skolu agrāk vai vēlāk.
Neradīt bērniem papildus emocionālo slodzi
Ir gadījumi, kad bērns uzsāk mācības 1. klasē, taču drīz tiek “izņemts” no skolas, jo viņš vēl nav spējīgs tikt galā ar šo situāciju. Skola var būt arī ir liels stress, un, ja bērns tam nav emocionāli gatavs, finālā tam var nebūt nekāda pievienotā vērtība. Ar to jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nepietiekami nobriedušam bērnam tas var radīt emocionālus traucējumus, ko var pavadīt arī fiziski simptomi. No tā ir atkarīgs arī tas, kāds izaugs šis mazais cilvēks. Bērns, kuram vairāk interesē rotaļlietu kaste, nevis grāmata, nav gatavs sēdēt skolas solā. Skolā ir pilnīgi cita veida intensitāte, salīdzinājumā ar pirmsskolu, un attiecīgi sešgadniekam tas nozīmētu arī papildus emocionālo spriedzi.
Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka
Bieži izskan viedoklis, ka mūsdienu bērni ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām, taču es uzskatu, ka nevar viennozīmīgi salīdzināt – viss ir atkarīgs no ģimenes dzīvesveida. Protams, ja bērns lielāko dienas daļu pavada pie datora vai TV, viņa imunitāte krītas. Jo vairāk laika mēs pavadām sterilā vidē, jo vājāka ir mūsu imunitāte. Ja bērns daudz laika pavada pie dabas, ja viņš ir aktīvs, tad nav nozīmes, vai tās ir mūsdienas, vai simts gadu sena pagātne. Tas, kas atšķiras, ir mūsu ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi, piemēram, ļoti daudz bērni maz pārvietojas ar kājām, jo no skolas un uz skolu ved vecāki. Vēl nereti bērni rupjmaizes un dārzeņu vietā izvēlas baltmaizi un cīsiņus, kas arī, nenoliedzami, atstāj ietekmi uz veselību. Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka, ir mainījušies mūsu ieradumi.
Ir ļoti grūti ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, ja tāds piemērs nav rādīts jau no pašas bērnības, viss sākas no vecākiem. Tāpēc es aicinātu vecākus domāt par to, ko dot savam bērnam pusdienās, jau veikalā, rūpīgi pārskatot sava groziņa saturu. Bērnam būs daudz vieglāk atteikties no kāda neveselīga produkta, ja tāds nemaz nebūs mājās. Taču, ja viņš redz, ka šāds produkts ir mājās vai pat uz galda, bērnam būs grūti saprast, kāpēc to nedrīkst ēst.
