Čakša neveiksmīgi mēģina taisnoties, kāpēc 9. klašu matemātikas eksāmenā tik daudz sliktu rezultātu 125
Komentāru sniedz Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre (JV).
Kopš jūnija izskaņā tika publicēti pamatskolas centralizēto eksāmenu rezultāti, Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir saņēmis ap 300 apelācijas no skolēniem un skolēnu vecākiem ar lūgumiem pārskatīt kādu no eksāmenos iegūtajiem rezultātiem. Visvairāk apelāciju līdz šim saņemts par matemātikas centralizētā eksāmena rezultātiem – 216 iesniegumi. Tāpat saņemti 57 iesniegumi par latviešu valodas eksāmenu rezultātu pārskatīšanu un 38 iesniegumi par angļu valodas eksāmena rezultātiem.
Kopumā Latvijā matemātikas eksāmenu nenokārtoja 826 skolēni. Pirmām kārtām – par kādām problēmām liecina šis milzīgais skaits, kas nav to nokārtojis? Turklāt ņemsim vērā: ja no nākamā gada procentuālais eksāmena nokārtošanas slieksnis augs, tad, ņemot par piemēru šā brīža situāciju, iznāk, ka eksāmenu vispār nebūtu nokārtojuši 1920 skolēnu.
“Šis ir tāds ļoti skaļš un svarīgs signāls, ko šobrīd saredzam caur šo centralizēto eksāmenu. Vispirms ir jāsaka, ka, pirmkārt, centralizēto eksāmenu labošana centralizēti notika pirmo reizi – tas ir tāds izaicinājums, es domāju, vispār skolām kopumā. Šos darbus labo nevis uz vietas skolā, lai tomēr varam skatīties uz rezultātu kopumā. Otra lieta, – man uzreiz jāsaka, ka pilna analīze vēl sekos, jo 11. jūlijā mēs gaidām arī 12. klašu rezultātus. Es gribētu, ka mēs kopā izanalizējam ka 9. klašu, 12. klašu, gan arī iestājeksāmenu rezultātus, kas bija uz ģimnāzijām.”
Ja runā par tehnisko rezultātu saņemšanu, tad ministre ļoti grib cerēt, ka neatkārtosies tā, kā bija ar 9. klasēm – tiks skaidrots, kāpēc rezultāti par diennakti aizkavējās. Tas lielā mērā esot Izglītības ministrijas jautājums par kultūras maiņu procesuālā ziņā.
Vairāk būtu nepieciešama analīze tieši par saturu un kāpēc rezultāti ir tieši tādi. Pirmā refleksija ir nevis par esošajiem rezultātiem bet par to, kas ir noticis pēdējos gados.
Ir jāsaprot, ka mums ir pamatprasmju trūkums, – mēs runājam arī par lasītprasmes rezultātus, nevar tā, ka ceturtās klases beigās bērniem mums ir problemātiski ar teksta izpratni,
jo tālāk jau ir skaidrs, ka būs arī pamatprasmju trūkums matemātikā.
Tas liek mums domāt kopumā par izglītības kvalitāti plašākā nozīmē, par pamatprasmju apgūšanu. Tādēļ šobrīd, noslēdzoties visam eksāmenu etapam, es aicināšu ekspertus uz diskusiju, kas mums ir tiešām būtiski jāmaina, lai šie rezultāti nebūtu tik slikti.
Ja gadījumā izrādīsies, ka ļoti daudzas apelācijas būs pamatotas, jo jau tagad daudzi skolēni saņēma nekorektus rezultātus, vai jūs šeit arī saskatāt kaut kādu problēmu?
Čakša vēlreiz akcentē, ka šāda centralizētā eksāmenu labošana bija pirmo reizi, tāpēc viss nebija ideāli – šobrīd notiekot dienesta pārbaude. Bet, otrkārt, apelācijas nesastāda pusi procenta no kopējā skaita, bet šā brīža jauninājums ir tas, ka vairs ar pretenzijām nevar vērsties pie labotājiem skolās, bet ir cits process.
Ministre akcentē, ka būs svarīgi izvērtēt, kas ir tie jautājumi, kas apelācijās parādās visvairāk – indikators nākamajiem gadiem ir tāds, ka apelāciju skaitam ir jābūt mazākam.
Ņemot vērā, ka gada laikā ir daudz pārmaiņu bijis gan eksāmenu organizācijā, gan skolvadībā, Čakša uzskata, ka tas ir bijis par daudz – vajadzētu uz šādām lietām pāriet pakāpeniski, neradot trauksmi.
Savukārt, runājot par sliktajiem rezultātiem, Čakša uzskata, ka skolu sistēma iet pareizā virzienā, dodot bērniem labu un kvalitatīvu izglītību jau mācību stundā – tas viss atdursies pie šīs vietas. Ir veikts pētījums par skolotāju kvalitāti,
kas jādara, lai celtu skolotāju kvalifikāciju un viņiem būtu pietiekami materiāla un pareizas, efektīvākas metodes, kā šo informāciju nodot tālāk bērniem – tā ir kritiski svarīga lieta.
