Anda Čakša: “21.gadsimta prasmes ir pilnīgi citas un skolotājiem jāzina digitālās lietas daudz vairāk” 82
“Par skolotājiem runājot, skolotāju profesija ļoti būtiski mainās – tas vairs nav vienkārši lasīt to, kas bija grāmatā. Tas vairāk kļūst par zināšanu ceļvedi. Un šobrīd 21.gadsimta prasmes ir pilnīgi citas un, protams, ka skolotājiem ir jāzina digitālās lietas daudz, daudz vairāk nekā tas bija iepriekš un jāspēj izmantot šie digitālie rīki,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), diskutējot par aktuāliem jautājumiem izglītības nozarē un skolotāju darbu, kā arī par topošo pedagogu izglītošanu.
Mūsdienu jaunieši ir daudz aktīvāki digitālo rīku izmantošanas prasmēs, kas arī jāņem vērā skolās. “Tāpat jāmāk vadīt pašvadības mācības – ir jāiedod pilnīgi citas prasmes šiem bērniem, un tas prasa daudz arī no skolotājiem, jo mēs runājam ne tikai par jauniem skolotājiem, bet arī tiešām runājam par to, kā atbalstīt esošos skolotājus. Bērni šobrīd daudz citādāk reaģē, citādāk komunicē, un tas viss ir jāmāca arī esošajiem skolotājiem, lai varētu klasi normāli vadīt,” tā uzsvēra Čakša TV24 raidījumā.
“Preses klubā” tika apspriesta arī kāda pozitīva ziņa par izglītības nozari, proti, ka topošajie pedagogi prioritārajās nozarēs turpmāk saņems stipendiju 300 eiro apmērā. Komentējot šo ziņu, izglītības ministre Čakša norādīja, ka, lai vispār padarītu pievilcīgu skolotāja profesiju, protams, pirmais solis ir runāt par stipendijām. Viņa vēl uzsvēra, ka šobrīd “ļoti pietrūkst latviešu valodas skolotāju, kas varētu strādāt vienotajās skolās”, kur šobrīd notiek pāreja uz mācībām latviešu valodā.
“Tādēļ ir šīs paaugstinātās stipendijas. Mēs vēl domājam arī par citiem rīkiem, kādā veidā padarīt šo profesiju pievilcīgāku un līdz ar to kāpināt šo prestižu,” tā TV24 raidījumā sacīja izglītbas ministre. Bet no kura brīža topošais pedagogs saņems šo 300 eiro stipendiju? Uz šo jautājumu Čakša atteica: “Viņam, pirmkārt, ir labi jāmācās! Tātad atzīme ir virs 7 pirmajā kursā. Šis ir spēkā no šā gada 1.septembra, tur ir arī konkrēti kritēriji izvirzīti augstskolām, lai varētu izmaksāt šīs stipendijas.”
Mērķis neesot vienkārši maksāt 300 eiro stipendiju, bet veicināt arī to, ka notiek kvalitatīva šo pedagogu sagatavošana, skaidroja Čakša. “Tas ir tas pats svarīgākais,” viņa rezumēja, klāstot savas domas par pedagogu darbu un prasmēm “Preses kluba” diskusijā.
Jau vēstīts, ka, lai veicinātu atbalstu studiju laikā, valdība šodien lems par 300 eiro stipendijas piešķiršanu 485 tematiskās jomas “Pedagogu izglītība un izglītības zinātne” programmu grupas “Pedagogu izglītība” studējošajiem, izriet no valdības 5.septembra darba kārtības.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā sistemātiski veidojas brīvās darba vietas, it īpaši STEM, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valodu mācību priekšmetu un speciālās izglītības jomā, savukārt vairākās izglītības iestādēs noteiktās izglītības programmas apguvē veidojas pat pārrāvumi.
Vienlaikus, kā norāda IZM, iespējas aizpildīt trūkstošās darba vietas izglītības iestādēs ir ierobežotas, jo atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam par pedagogu strādāt ir tiesības personām, kurām ir pedagoģiskā izglītība vai kuras to apgūst. Turklāt ne katrai augstāko pedagoģisko izglītību ieguvušajai personai ir tiesības pasniegt jebkuru mācību priekšmetu. Ministrijas redzējumā, lai novērstu problēmu ar vakanču trūkumu, ir nepieciešami “sistemātiski risinājumi” jauno un topošo pedagogu sagatavošanai darbam skolā.
