Anda Buševica: Pandēmijas laiks nācis par labu apkaimju biedrībām 2
Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas laiks nācis par labu apkaimju biedrībām, konstatēju sarunā ar “Riga Annenhof” jeb Anniņmuižas biedrības vadītāju Rigondu Bērziņu.
Biedrību vien aptuveni pirms gada dibinājušas divatā ar Gaļinu Griškovu, taču tieši pandēmijas ierobežojumu laikā aktīvo Imantas iedzīvotāju skaits desmitkāršojies.
Anniņmuižas vārds nosaukumā, jo tieši vecākā Pārdaugavas mūra ēka, nodoms iestāties par tās saglabāšanu sākotnēji savedis kopā biedrības aktīvistus. Kad ar lupatām un hloru no pamestās ēkas tika padzīta pelējuma sēnīte, šī ēka pārtapa par biedrības pirmo mājvietu, kur tika izstādītas vēsturiskas fotogrāfijas, notika privātas ballītes un kopīgi dārza svētki.
Diemžēl tas pats pandēmijas laiks, kas daudziem palīdzēja atrast ceļu uz Anniņmuižu, ierobežojumiem pieņemoties spēkā, pārvilka strīpu Anniņmuižas kā biedrības pulcēšanās vietas īrei.
Man jāatzīstas, ka līdz tam Anniņmuižas vārdu biju dzirdējusi ielas nosaukumā, taču bez īstas sajēgas, kur tā atrodas.
Tas nav nekāds brīnums, muižas vēsturisko ēku un parku no ielas puses mūsdienās aizsedz vērienīgā, 1953. gadā būvētā Rīgas Lauksaimniecības tehnikuma ēka, kurā vairākus gadu desmitus darbojās Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte.
Topot LU jaunajai Rakstu mājai Torņakalnā, fakultātes ēka, kā arī Anniņmuižas vēsturiskā ēka, kurā kādu laiku atradās LU Pedagoģijas muzejs, universitātei kļuvusi nevajadzīga un jau kopš pavasara tiek pārdota izsolē.
Šis stāsts jau ne reizi vien izskanējis mediju ziņās. Anniņmuižas biedrība nepiekrīt nodomam LU īpašumu pārdot privātpersonai, lūdz valsti vai pašvaldību iejaukties.
Tieši Anniņmuižas biedrība bija tā, kas uzrunāja arhitektūras vēsturnieku Jāni Krastiņu, paralēli Anniņmuižas biedrības biedrs Rūdolfs Golubevs kartēja apkaimes dižkokus.
Ar iegūtajiem argumentiem biedrība vērsusies Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, kas šobrīd jau ir atbalstījusi priekšlikumu atzīt Anniņmuižu par reģionālas nozīmes pieminekli, ierosinot Anniņmuižas aizsardzības teritorijā iekļaut arī daļu parka – vēsturiskās alejas.
Taču runa ir ne tikai par vērtību saglabāšanu, iespējams, vēl būtiskāks par muižas vēsturisko un arhitektonisko vērtību ir fakts, ka Anniņmuiža ir pēdējā neprivatizētā muižas ēka Rīgā, tāpēc portālā “Manabalss.lv” biedrība turpina parak-stu vākšanu ar mērķi “Saglabāt Anniņmuižu ar parku kā apkaimes kultūras vietu”.
Taču rakstīt šo sleju es gribēju par ko citu.
Par to, ka pandēmijas laika pārbaudījums ir izkrišana no ierastās aprites, daudziem arī – aizņemtības. Un tagad tā ir katra paša atbildība, kā organizēt savu laiku un arī kā atrast veidus, kā to piepildīt jēdzīgi.
Anniņmuižas biedrības stāsts man likās brīnišķīgs piemērs.
Mūsu sarunā piedalās vēl viens no Anniņmuižas biedrības aktīvistiem – Gaidis Balodis, kuru iztaujāju par talkām parkā.
Ierobežojumiem pieņemoties spēkā, reizēm parku viņi kopuši tikai ģimenes lokā, un ne jau šīs vietas tālākais liktenis – paliks tā pieejama vietējiem vai ne – motivējis to darīt.
Sakopšana sagādā prieku, un, ja reiz esi bezzemnieks daudzdzīvokļu nama kabatiņā, sakopt vari arī savas ģimenes pastaigu vietu.
Šobrīd sociālajos tīklos parakstus par parka izveidi kādreizējā Zasulauka manufaktūras teritorijā vākt sākusi biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”.
Parakstos internetā (https://balso.riga.lv/projekti/zasulauka-manufakturas-parks) – jauniem parkiem būt! – un tikai pēc tam, trešajā Adventes svētdienā, dodos meklēt eventuālā parka vietu.
Tā atrodas nepilnu kilometru no manām mājām, taču nekad te neesmu bijusi. Un atkal – tas nav brīnums, tā ir vēl viena sliežu tuvuma, noliktavu žogu aizsegta vieta. Bijušās manufaktūras teritorijā ir divi dīķi, uz viena spēlē hokeju.
Aiz sajūsmas gribas kliegt! Skaistas stādītu liepu rindas, glezns reljefs.
Derētu tik pa soliņam, jauns basketbola grozs un varbūt vēl tumšajās ielās kāda laterna. Biedrība sev pieejamā veidā jau risina arī šo problēmu – izrotājusi kvartāla kopējo eglīti – un rosina konkursu par skaistāk svētkiem izgaismoto logu vai mājas fasādi. Gaisma ir kopības sajūtā!
