Emocijas izpaužu dejojot – Anastasija Solovjova breiko Jaunatnes olimpiskajās spēlēs 0
Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā vakarrīt svinīgi atklāja trešās jauniešu olimpiskās spēles, kuru programmā pirmo reizi iekļauta breika deja. Tajā debitēs arī rīdziniece Anastasija Solovjova.
Breiks ir ielas deju stils, kas prasa milzīgu fizisko spēku un sagatavotību. Tādēļ ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē meitenes, kas nodarbotos ar breika deju jeb b-girls, ir retums. Taču sešpadsmitgadīgā Anastasija lauž stereotipus un devusies uz Argentīnu, lai cīntos par olimpisko zeltu.
Protests pāraug kultūrā
Lai gan breiks sākotnēji radies kā sociāls protests trūcīgajos Ņujorkas rajonos, hiphopa kultūra strauji attīstījusies un iemantojusi popularitāti arī aiz ASV robežām – Āzijā, Austrālijā, Āfrikā un arī pie mums, Eiropā. Tieši deja ir viena no biežāk izmantotajām šīs kultūras sastāvdaļām, sevī ietverot ļoti daudz un dažādus deju stilus, piemēram, popping, locking, hip-hop dance un arī breaking (breakdancing), ko Latvijā mēdz dēvēt par breika deju.
Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā melnādainie, citādi domājošie, sabiedrības atstumtie un nabadzīgie Amerikas iedzīvotāji tikās pamestās ēkās, uz ielām, kur mūzikas pavadībā izklaidējās, pavadīja savu brīvo laiku un arī dejoja. Pieņemts, ka tur arī radās breika deja, ko sākotnēji izpildīja dzīvespriecīgas jeb funk mūzikas, roka un disko pavadībā, kas tajos gados bija īpaši iecienīti žanri.
Arī Latvijā astoņdesmito gadu sākumā jaunieši sāka nodarboties ar hiphopa kultūras virzieniem – breikošanu, grafiti, repa mūziku un dīdžejošanu. Breiku dejoja Aleksandrs Kolosovskis jeb “Malysh”, arī viņa klasesbiedrs Vadims Meikšāns jeb “Krys”, kurš izveidoja pirmo breika komandu “Gangbreakers”.
Mūsdienās viena no vadošajām Latvijas breika dejas apvienībām ir “Camelot Crew” – vairākkārtējie Latvijas un Eiropas čempioni, kas savulaik piedalījās arī vairākos pasaules čempionātos breikā. Izcelšanas vērta ir arī breika deju komanda “Depils Originals”, kuru trenē Andžejs Začiņajevs. Nule kā uzvarot Centrāleiropā, bērnu grupa no Daugavpils kvalificējās pieaugušo pasaules čempionātam, kļūstot par pirmo bērnu komandu breika vēsturē, kas tikusi pasaules čempionāta finālā.
Brīvais laiks deju studijā
Par spīti tam, ka Anastasija Solovjova sākotnēji bija gana vāja un nespējai izpildīt nekādus fiziskus breika elementus, viņa kļuvusi par vienu no atlētiem, kas izcīnījuši ceļazīmi uz trešajām jaunatnes olimpiskajām spēlēm. “Ar breiku sāku nodarboties pirms sešiem gadiem – studijā “Tanec.lv”,” atceras Anastasija.
Taču uz Buenosairesā jaunā dejotāja dodas, pārstāvot studiju “Circle Dance”, kur trenējas pēdējos divus gadus. “Savas emocijas es izpaužu dejojot. Piemēram, griežoties uz galvas vai veicot citus spēka paņēmienus mūzikas pavadībā. Konkrēti šo deju stilu esmu izvēlējusies tādēļ, ka breiks sastāv no dažāda veida kustībām, tādējādi ikvienam tiek dota iespēja izpausties, būt oriģinālam.”
Lai iegūtu tiesības piedalīties jaunatnes olimpiskajās spēlēs, Anastasijai bija jāpārvar trīs kvalifikācijas posmi. “Pirmais uzdevums bija nofilmēt 40 sekunžu garu videoklipu, kurā dejoju breiku. Labāko videoklipu autori tika uzaicināti uz atlases otro kārtu, kur startēja 150 meiteņu un 300 puišu.”
Ne bez grūtībām, tomēr Anastasijai izdevās izcelties un pierādīt žūrijai, ka tieši viņa pelnījusi doties uz Japānu, kur maijā notika kvalifikācijas trešā kārta. “Fināla kārtā piedalījās 30 meiteņu un 60 puišu, un tikai divpadsmit dalībniekiem no katras grupas tika dota iespēja doties uz Argentīnu, lai cīnītos par zeltu.” Tiesneši vērtēja dejas izpildījumu, muzikalitāti, sarežģītību un to, cik sniegums ir pārliecinošs.
Breika deja ir Anastasijas sirdslieta, katru vakaru meitene pavada studijā, kur kopā ar komandas “Camelot Crew” puišiem trenējas. “Viņi mani iedvesmo. Katram dejotājam ir savs unikālais stils, piemīt spēks un pārliecība,” piebilst dejotāja. Anastasija dzimusi Rīgā, taču mācās Ogres tehnikuma otrajā kursā, kur apgūst multimediju dizaina specialitāti. Viņu interesē viss, kas saistīts ar hiphopa kultūru – īpaši grafiti, repa mūzika un, protams, deja.
Nu jau zināmi rezultāti – individuālajās sacensībās trīs dueļos Solovjova tika pie viena neizšķirta un cieta divus zaudējumus, kā rezultātā nekvalificējās izslēgšanas turnīram.
Latviju trešajās jaunatnes olimpiskajās spēlēs, kas līdz 18. oktobrim notiks Buenosairesā, pārstāv līdz šim lielākais dalībnieku skaits – 19 sportisti deviņos sporta veidos.
