Kā pareizi nodot analīzes, savākt paraugus un saprast analīžu rezultātus? 2
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kurš gan no mums nav nodevis asins analīzes vai nesis uz laboratoriju vienreiz lietojamo trauciņu ar urīnu vai fēču paraugu, bet pēc tam, saņemot rezultātus, bažīgi pētījot, vai visi rādītāji ir normas robežās, tas ir, iekļaujas references intervālā, un vai tikai pie kādas ailītes neparādās nodevīgā uz augšu vai leju vērstā bultiņa, kura norāda uz kaut kādām izmaiņām. Kādām? To var pateikt tikai ģimenes ārsts vai speciālists.
Analīžu rezultāti atspoguļo daždādus bioloģiskus procesus, kas notiek cilvēka organismā. Pēc analīžu rezultātiem var spriest, kā funkcionē dažādi orgāni vai orgānu sistēmas, piemēram, nieres, aknas, vairogdziedzeris un citas. Zināma mērā dažas analīzes var nosaukt par slimību diagnostiskiem marķieriem. Katrā analīžu rezultātā obligāti tiek norādītas tā sauktas normas, vai precīzāk references intervāli.
“Lai aprēķinātu references vērtību, tiek veikti apjomīgi pētījumi, iesaistot tajos skaitliski lielas veselu populāciju grupas. Pētījumu dalībniekiem pēc vienotas procedūras un standartizētām prasībām tiek veiktas analīzes. Iegūtos rezultātus statistiski apstrādā un nosaka minimālo un maksimālo robežu, kas tad arī ir references intervāls. Dažādām iedzīvotāju grupām – vīriešiem un sievietēm, bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem, reizēm pacientiem ar hroniskām slimībām – šie references intervāli ir atšķirīgi.
Piemēram, jaundzimušajiem un zīdaiņiem tie var atšķirties pat pa mēnešiem,” stāsta Centrālās laboratorijas valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko, norādot, ka šāda references intervāla noteikšana nepieciešama analīžu rezultātu turpmākai interpretācijai, piemēram, lai varētu noteikt slimības attīstības pakāpi, spriest par ārstēšanas efektivitāti.
“Analīžu rezultāti, kuri ir ārpus references intervāla, norāda uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkcionālajiem traucējumiem, un bieži vien uz nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus. Reizēm pacienti ļoti satraucas, ja viņu analīžu rezultāti tuvojas vai pat nedaudz pārsniedz references intervāla robežvērtības.
Taču dažreiz to var izskaidrot ar citiem analīžu rezultātus ietekmējošiem faktoriem, piemēram, specifiska diēta vai badošanās, fiziskās aktivitātes, stress, alkohols, kafija, smēķēšana un citi. Tieši tādēļ iesaka arī ievērot analīžu nodošanas un paraugu savākšanas nosacījumus.”
Novērots, ka dažādās laboratorijās pat vienā un tajā pašā dienā veiktu analīžu rezultāti var atšķirties. Kādēļ tā? “Katrā laboratorijā izmantojamas iekārtas, reģenti un metodes var atšķirties. Līdz ar to atšķiras arī references intervāli. Tādēļ pacientiem, kuriem nepieciešams atkārtot analīzes, lai izvērtēt tos rezultātus dinamikā, ārsts var rekomendēt izmantot vienu un to pašu laboratoriju,” saka Jeļena Storoženko. References intervāli var atšķirties. Tāpēc vienmēr jāpievērš uzmanība testēšanas pārskatos noradītajiem references intervāliem. Tos jebkura laboratorija norāda obligāti.
No rīta tukšā dūšā
“Ir jāatceras, ka references intervālu aprēķināšana paredz standartizēto procedūru. Arī paraugu noņemšana notiek pie vienādiem apstākļiem visiem pētījumu dalībniekiem. Piemēram, asins noņemšana lielākai daļai klīniskās ķīmijas izmeklējumiem notiek no rīta, tukšā dūšā. Parasti rekomendē nodot analīzes vismaz 8 stundas pēc pēdējās ēdienreizes. Šo prasību visērtāk ievērot no rīta, turklāt šajā laikā cilvēks parasti ir arī izgulējies un atpūties. Analīžu rezultātus ietekmē arī diennakts ritms. Dažādu analītu koncentrācija asinīs var būtiski svārstīties diennakts laikā, piemēram, kortizols- steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza,” stāsta Jeļena Storoženko.
Kas jāņem vērā, nododot laboratorijā urīna un fēču analīzes? Vai šīm analīzēm nav “derīguma” termiņa, piemēram, ja aizmirsies paraugu aiznest uz laboratoriju? Urīna analīze parasti sastāv no fizikālo īpašību noteikšanas (krāsa, dzidrums, pH, īpatnējais svars), urīna ķīmiskās izmeklēšanas (olbaltums, glikoze, ketonvielas, bilirubīns un cits) un, ja nepieciešams, sedimenta mikroskopijas – eritrocīti, leikocīti, cilindri, epitēlija šūnas.
“Urīna paraugu vajag savākt no rīta un divu trīs stundu laikā nogādāt laboratorijā. Paejot ilgākam laikam, istabas temperatūrā daļa leikocītu, eritrocīti, epitēlija šūnu un citu elementu sabruks, un analīzes rezultāti vairs nebūs informatīvi. Nedaudz ilgāk – līdz četrām stundām – urīna paraugu var uzglabāt ledusskapī. Vēl viena iespēja ir paraugs ar speciālo konservantu. Tad paraugu var uzglabāt istabas temperatūrā 24, bet ledusskapī 72 stundas.Tomēr konservants var ietekmēt ķīmiskās reakcijas,” viņa skaidro.
Pārlieku ilga parauga uzglabāšana un nepiemērota temperatūra var ierosināt ne tikai fizikālo rādītāju izmaiņas (paraugs kļūst duļķains), bet ietekmē arī ķīmiskos rādītājus, piemēram, samazinās glikozes līmenis.
Kā saprast analīžu rezultātus
“Pacientiem ļoti svarīgi jautāt ārstam, laboratorijas speciālistiem, ko nozīmē viņa analīžu rezultāti. Jāatceras, ka kopā ar analīžu rezultātiem laboratorija vienmēr norāda references intervālus, kas ir nepieciešami to interpretācijai. Ja pacients analīzes nodod bez ārsta nosūtījuma, svarīgi ir nevis tas, cik tuvu rezultāts pietuvojies references intervāla robežai, bet gan to stabilitāte ilgākā laika periodā. Jāņem vērā arī tas, ka dažiem rādītājiem var būt ļoti plašs references intervāls.
Tādēļ, ja pašsajūta ir slikta, noteikti jāapmeklē ārsts. Arī tad, ja iepriekš veiktajās analīzēs kāds no rādītājiem bija tuvu references intervāla augšējai robežai, bet tagad pēkšņi nokrities līdz apakšējai, par to vajadzētu apspriesties ar ārstu,” uzskata profesore. Šādas izmaiņas varētu būt pamats, lai laboratorijā iegrieztos biežāk un noskaidrotu, vai to iemesls meklējams dzīvesveidā, piemēram, pārslodzē, parauga nodošanas noteikumu neievērošanā vai radies kādu veselības traucējumu dēļ. Ja nav skaidrības par to, kā saprast veikto analīžu rezultātus, var vērsties pēc skaidrojuma arī laboratorijā.
Kā pareizi savākt paraugus
* Urīna analīzei izmanto rīta vidējo urīna porciju. Pirms tam ar siltu ūdeni nomazgā rokas un ārējos dzimumorgānus (bez ziepēm).
* Vispirms urinē tualetes podā, pēc tam trauciņā, kuru nogādā laboratorijā divu stundu laikā.
* Analīžu veikšanai derīgas tikai svaigas fēces. No iegūtā parauga trīs dažādām vietām materiālu ieliek tīrā, sausā plastmasas trauciņā (iespējams saņemt pie ārsta, laboratorijā vai iegadāties aptiekā).
* Uzglabāt ledusskapī no +2 līdz +8 °C temperatūrā. Laboratorijā nogādā 12 stundu laikā.
* Nododot fēču paraugu slēpto asiņu analīzēm, četras dienas pirms parauga savākšanas nedrīkst lietot medikamentus, kuri satur dzelzi, bismuta preparātus, caurejas līdzekļus, neveic klizmas procedūras, lieto uzturā daudzveidīgu pārtiku.
* Paraugu nenodod hemoroīdu, menstruāciju vai citas redzamas asiņošanas laikā.
