Analīzes Latvijā – arvien izsmalcinātākas 6
Tādai medicīnas jomai kā analīžu veikšana Covid-19 epidēmija devusi milzu grūdienu attīstībai. Taču arī pēc kovida ēras beigām tehnoloģiskais progress nav apstājies.
Tā, piemēram, “E. Gulbja laboratorijā” radīta jauna nodaļa – atommasas spektrometrijas nodaļa. Ar tās palīdzību izmeklējamajā materiālā var noteikt dažādu vielu klātbūtni – piemēram vitamīnu koncentrāciju cilvēka paraugos, pesticīdus pārtikas produktos – un līdzīgi. “Šādu analīžu veida esamība paver iespēju gan dziļāk izprast pacientu organismā notiekošos procesus, gan arī pētīt citas vielas, kā pārtikas produktus. D vitamīna noteikšana cilvēka asinīs ir rutīnas izmeklējums, taču lai noteiktu arī citu vitamīnu – A, B, E u.c. – koncentrāciju organismā, analīzes līdz šim ir sūtītas uz ārzemēm. Tas gan sadārdzina šādas analīzes, gan pagarina to izpildes laiku, gan laiku pa laikam rada arī transporta un komunikāciju problēmas. Tādēļ šādu analīžu veikšana uz vietas gan samazinās to veikšanas laiku, gan arī, visticamāk, izmaksas,” stāsta “E. Gulbja laboratorijas” speciālists Mikus Gavars.
Viņš piebilst, ka iekārta paver iespējas analizēt un testēt dažādus citus vides objektus, sākot ar pārtiku un beidzot ar ūdens un augsnes paraugiem. “ Jaunā analītiskā tehnoloģija ļaus paplašināt nosakāmo vielu spektru bioloģiskajos un vides paraugos un dos iespēju noteikt tos minimālās koncentrācijās, kas līdz šim nebija plaši pieejams. komentē speciālists.
Otrs laboratorijas darba aspekts, kuram būtu vērts pievērst uzmanību, ir analīžu paneļi. Tie nav pilnīgs jaunums, jo ir ieviesti jau ilgāku laiku un validēti, lai tos varētu izmantot krietni vairāk. Tie ir analīžu paneļi, kurus sagatavojuši “E. Gulbja laboratorijas” ārsti.
“Šo paneļu pievienotā vērtība ir tas, ka vienā analīžu panelī apvienots gan vispārējais veselības stāvokļa novērtējums, gan arī analīzes ar specifisko analīžu grupām un katrai no tām pievienots laboratorijas ārsta slēdziens par rezultātiem, turklāt, ja pieejami arī pacienta iepriekšējo analīžu rezultāti – tad arī slēdziens par to izmaiņām un dinamiku, kā arī ārsta ieteikumi – tādā mērā, kādā tas iespējams redzot analīžu rezultātus, bez citas medicīniskas informācijas par pacientu.
Piecu gadu laikā, kopš šo pakalpojumu piedāvājam, mākslīgais intelekts ir uztrenēts un progresējis tiktāl, ka apmēram 90% no slēdziena ģenerē mākslīgais intelekts, kas vairumā gadījumu vairs nav pēc tam jālabo. Slēdzienu gan pēc tam pārbauda arī laboratorijas ārsts. Jāatzīst, ka viens no iemesliem, kas savulaik lika izšķirties par mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību mūsu uzņēmumā, bija laika resursu ietaupījums, ko sniedz automatizācija, tāpat mākslīgais intelekts atvieglo datu apvienošanu un integrēšanu, ja ir pieejami iepriekšējie dati par pacientu.
Gribētu uzsvērt, ka analīžu paneļa pakalpojums – proti, analīzes un laboratorijas ārsta slēdziens – neaizstāj ārsta apmeklējumu. Šis pakalpojums orientēts uz cilvēkiem, kas vēlas regulāri pārbaudīt savu veselības stāvokli un saņemt laboratorijas ārsta viedokli par to. Tas neaizstāj diagnozes noteikšanu pie ģimenes ārsta vai speciālista, taču ļauj savlaicīgi pievērst uzmanību problēmām, kas veidojas. Piemēram, paaugstināta holesterīna gadījumā, kas ir Latvijā plaši izplatīta problēma, laboratorijas ārsta ieteikums varētu būt pārbaudīt kopējos holesterīna rādītājus tuvāko sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā, kā arī veikt vispārējo sirds un asinsvadu slimību profilaksi – proti, veselīgāk ēst un vairāk kustēties,” stāsta Gavars.
