Analītiķi kritizē OECD publicēto “zelta pasu” melno sarakstu 0
Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu organizācija (OECD) ir publicējusi melno sarakstu, kurā iekļauta 21 valsts, kas pārdod uzturēšanās atļaujas vai pases turīgiem ārzemniekiem, apgrūtinot globālo cīņu pret izvairīšanos no nodokļiem.
Viena no Rietumu vadošajām domnīcām ekonomikas jomā OECD, kuras galvenā mītne ir Parīzē, ceļ trauksmi par strauji augošo pilsonības piešķiršanu par ieguldījumu, kas pārvērtusi pilsonību par pieprasītu tirgus preci. Šī tirgus apgrozījums pārsniedzis trīs miljardus dolāru gadā. Sarakstā ir trīs Eiropas valstis – Malta, Monako un Kipra; virkne Karību jūras salu valstu – Antigva un Barbuda, Bahama, Dominika, Grenāda, Sentlūsija, Montserata, Sentkitsa un Nīvisa, Tērksa un Kaikosa; Maurīcija un Seišela Indijas okeānā; Vanuatu Klusajā okeānā, kā arī Malaizija, Panama, Kolumbija, Bahreina, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti.
Analītiķi atzīmē, ka “zelta pasu” melnais saraksts, kurā OECD eksperti iekļāvuši 21 valsti, nebūt nav pilnīgs un neietver visas valstis, kur izstrādātas programmas pilsonības iegūšanai par ieguldījumu.
Īpašu izdomu nodokļu paradīžu veidošanā apliecinājuši Apvienotās Karalistes uzņēmēji, taču pagaidām tikai neliela daļa no britu kroņa aizjūras teritorijām iekļauta melnajā sarakstā.
Apmaiņā pret ziedojumiem dažādos fondos vai ieguldījumiem nekustamā īpašuma pirkumos vai valdības vērtspapīru iegādē ārzemnieki var kļūt par pilsoņiem valstīs, kur viņi nekad nav dzīvojuši, naudassaitei veidojot vienīgo saikni ar jauniegūto mītnes zemi. Īpaši populāras ir Maltas pases, jo, iegūstot šīs Eiropas Savienības valsts pilsonību, var dzīvot un strādāt jebkurā ES valstī. Kopš 2014. gada Maltas pases pārdotas vairāk nekā 700 cilvēkiem, kuru vairākums ir no Krievijas, bijušās Padomju Savienības valstīm, Ķīnas un Vidējiem Austrumiem.
Vairāku valstu tiesībsargāšanas iestāžu un drošības dienestu pārstāvji izteikuši bažas, ka pasu pārdošanas programmas var izmantot likumpārkāpēji, kā arī uzņēmēji, pret kuriem vērstas sankcijas. Otrās pases var tikt izmantotas ienākumu slēpšanai ārzonu bankās. Lai vērstos pret naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem, ļoti svarīga ir informācijas ieguve un dažādu valstu nodokļu dienestu sadarbība.
Korupcijas apkarošanas organizāciju “Transparency International” un “Global Witness” kopīgi veiktā pētījumā secināts, ka pēdējos gados uzturēšanās atļaujas vai ES pilsonību ieguvuši desmitiem tūkstošu cilvēku, kuru dokumentu noformēšana notikusi slepenībā.
Kā atzīmē OECD eksperti, pēc vairāk nekā simt valstu uzturēšanās atļauju un pilsonības programmu analīzes viņu izveidotajā melnajā sarakstā iekļautas valstis un teritorijas, kas piesaista investorus, piedāvājot zemus nodokļus vai neprasot tos vispār, turklāt pilsonības ieguvējam nav ilgstoši jāuzturas jaunajā mītnes zemē. OECD ziņojumā ir praktiski ieteikumi finanšu kontroles un nodokļu dienestiem, kā atklāt ārzonu bankās nobēdzinātu naudu un novērst izvairīšanos no nodokļiem.
