Analītiķi brīdina, ka Putins jau noskatījis jaunu zemi, ko iekarot. Viņš par to gatavs maksāt augstu cenu 126
Analītiķi brīdinājuši, ka Krievijas tirāns Vladimirs Putins ir noskatījis jaunu mērķi, ko gribētu sagrābt. Pagājušonedēļ Moldovas vēlētāji ar nelielu balsu pārsvaru atbalstīja valsts virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), tāpēc, kā uzsver eksperti, Putinam ir jārīkojas tagad, lai to apturētu.
Moldovas prezidente Maija Sandu pagājušo pirmdien apsūdzēja Maskavu par mēģinājumu nopirkt 300 000 cilvēku balsis (apmēram 20% no kopējā balsu skaita) ar “miljoniem eiro” piedāvājumu. Un pagājušajā nedēļā valsts spiegs apsūdzēja “Vagner” grupējumu prokrievisko moldāvu apmācībā, lai tie protestētu pret valdību.
Eksperti laikrakstam “The Sun” stāstīja, ka šī taktika liecina par Putina ieceri izmantot līdzīgu scenāriju kā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai padarītu to par daļu no savas jaunās Krievijas impērijas.
Putins tiecas pēc ātras uzvaras
Institūta “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas direktora vietniece Orizija Luceviča (Orysia Lutsevych) sacīja, ka “spēle ir sākusies, jo Putins meklē ātru uzvaru”. Pēc viņas teiktā, Putina plāna realizācija jau ir agrīnā stadijā. Viņa sacīja, ka Krievijas vadonis vēlas destabilizēt Moldovu un apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, ja prokrieviskais kandidāts neuzvarēs:
“Viņš ir konsekvents savā redzējumā, ka Moldova pieder viņam, un, kā mēs redzam Ukrainā, viņš ir gatavs uzņemties lielus zaudējumus un maksāt augstu, augstu cenu.”
Viņa piebilda: “Tas ir līdzīgi tam, kā tas notika Ukrainā pirms 2013. gada sacelšanās, kad krievi mēģināja panākt savu, uzpērkot vēlētājus.”
Moldovā ir divi separātiski reģioni – Piedņestra un Gagauzija. Luceviča sacīja, ka Putins tos varētu izmantot, līdzīgi kā viņš izmantoja Krimas aneksiju kā “tramplīnu” lielākam iebrukumam Ukrainā. Viņa sacīja: “Viņu interesē Moldova kopumā, un šīs teritorijas būtu tikai veids, kā panākt savu mērķi.
Moldova var sabrukt
Vēl viens veids, kā Putins varētu iegūt kāroto – iebrukuma ietvaros uzbūvēt sauszemes tiltu uz Moldovu caur Ukrainu. Luceviča sacīja: “Ja Putins gūs zemi pie Melnās jūras [Ukrainā], Moldova var sabrukt.”
Kā vēstīja ziņu aģentūra LETA, Moldovas prezidenta vēlēšanās pēc pirmās kārtas uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu. Sandu kampaņa cenšas viņu pasniegt kā Moldovas Eiropeiskās izvēles arhitekti, solot jau līdz 2030.gadam panākt valsts uzņemšanu ES. Savukārt viņas galvenais sāncensis ir prokrieviski noskaņotais bijušais ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo.
Politisko situāciju papildus sarežģī visai drūmie sociālekonomiskie apstākļi. Moldova joprojām ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, ko nomoka augstais bezdarba līmenis, zemās algas un lielā emigrācija. Daudzi moldāvi, īpaši laucinieki, pret eiropeisko integrāciju izturas ar skepsi, baidoties, ka tā tikai vairos ekonomisko nevienlīdzību un apdraudēs nacionālo suverenitāti. Šādas šaubas īpaši izplatītas gados vecu ļaužu un mazākumtautību vidū. Likmes vēl vairāk paaugstina Krievijas iejaukšanās Kišiņevas iekšējās lietās.
