“Anakonda” rosās Austrumeiropā 2
Polijā sākušās lielākās NATO militārās mācības “Anaconda-2016” kopš aukstā kara, kurās piedalās 31 000 karavīru, lidaparāti, karakuģi un bruņutehnika no 24 valstīm, NATO un alianses partneriem apliecinot gribu un spēju atbildēt uz Krievijas militārajiem draudiem.
NATO un partneru sadarbības pārbaude
Desmit dienu mācību “Anaconda-2016” scenārijā atveidota NATO reakcija uz “kļūdu vai pārrēķināšanos, ko Krievija uzskata vai pieņem kā uzbrūkošu darbību”, par mācību norisi izteicies kādas Eiropas valsts militārais atašejs Varšavā. Krievijas kara lidmašīnas pēdējos gados bieži demonstratīvi pietuvojušās NATO dalībvalstu gaisa telpai un vairākkārt pārkāpušas ziemeļvalstu gaisa telpu virs Baltijas jūras. Īpaši provokatīvs bija Krievijas lidmašīnu aprīlī veiktais pārlidojums ASV karakuģim “Donald Cook” Baltijas jūrā, gandrīz skarot kuģa klāja aprīkojumu. Mācības “Anaconda-2016” ir sadarbības un savietojamības pārbaude starp NATO valstu spēkiem un to partneriem, atvairot militāra, ķīmiska un kiberuzbrukuma draudus.
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara vācu tanki šķērsos Polijas teritoriju no rietumiem uz austrumiem, lai apliecinātu NATO gatavību nosargāt Poliju un Baltijas valstis no Krievijas apdraudējuma. Mācībās iesaistītos spēkus komandē poļu ģenerālis Mareks Tomašickis, kuram pakļauti 14 000 ASV karavīru, 12 000 poļu karavīru, 1000 britu karavīru un karaspēka vienības no NATO partnervalstīm. Mācību gaitā vakar pie Toruņas pilsētas tika izmests desants, kurā bija 1130 karavīru, tajā skaitā 500 no ASV un 230 no Britānijas. Starp desantniekiem ir inženieri, kuru uzdevums ir ātri izveidot tiltu pār Vislas upi, lai to varētu šķērsot 300 bruņumašīnu. Nakts uzbrukumā devās 35 helikopteri. Desantnieki izvietojās stratēģiski svarīgajā Suvalku koridorā – aptuveni simt kilometru platā joslā Polijas un Lietuvas pierobežā, kas ir ļoti svarīgs tranzīta ceļš NATO palīgspēku virzībai. Pa NATO karavīru uzcelto tiltu pār Vislu karaspēks un bruņutehnika dosies uz Lietuvu, kur 10. jūnijā mācības turpināsies.
Līdz ar mācībām “Anaconda” notiek arī gadskārtējie manevri “Baltops” (“Baltijas operācijas”) un “Iron Wolf” (“Dzelzs vilks”), kur piedalās 5000 karavīru no Baltijas valstīm, kā arī no Somijas un Zviedrijas, kas nav NATO dalībvalstis, taču arvien ciešāk sadarbojas ar aliansi pēc Krievijas agresijas Ukrainā. NATO valstīm Varšavā apspriežoties par aizsardzības stiprināšanu Ziemeļeiropā, jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paredzējis apmeklēt Somiju, lai kārtējo reizi mudinātu Somiju atturēties no iestāšanās NATO. Maija beigās Zviedrija ratificēja vienošanos ar NATO, dodot alianses spēkiem plašākas iespējas rīkot militāras mācības un atvieglojot ostu un bāzu lietošanu Zviedrijas teritorijā ārkārtas situācijās.
Jāstiprina Austrumeiropas aizsardzība
“Polijā mēs šīs mācības uzskatām kā iedrošinājuma apliecinājumu no ASV un NATO puses,” paziņojis Eiropas politiskās analīzes centra Varšavā militārais eksperts Marcins Zaborovskis, “jo ir reāla vajadzība stiprināt Vidus un Austrumeiropas aizsardzību”. Viņaprāt, mācību “Anaconda” mērogs un dalībnieku skaits nav samērojams ar Krievijas militārajām mācībām, kas tiek rīkotas nepārtraukti robežas otrā pusē. Tikai pērn Krievija rīkojusi vairāk nekā 800 militāru mācību valsts ziemeļrietumu apgabalos, iepriekš neizziņojot par tām, kas ir starptautisko vienošanos pārkāpums. Krievija paudusi bažas par NATO mācībām, ignorējot faktu, ka tieši Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija 2014. gadā un iebrukums Austrumukrainā izraisīja trauksmi Austrumeiropas valstīs, mudinot stiprināt aizsardzību un lūgt sabiedroto atbalstu. Mācības “Anaconda-2016” notiek pirms NATO samita 8. – 9. jūlijā Varšavā, kur paredzēts apstiprināt lielāku alianses spēku un aprīkojuma izvietošanu Polijā un Baltijas valstīs. Pirms dažām nedēļām sāka darboties ASV pretraķešu sistēma, kas izvietota Deveselu ciemā Rumānijā un ir daļa no NATO aizsardzības vairoga no Grenlandes līdz Azoru salām. Līdzīga pretraķešu iekārta tiks izvietota Redzikovas ciemā Polijas ziemeļos. Mācības notiek laikā, kad pērn oktobrī vēlēšanās uzvarējušās partijas “Likums un taisnīgums” izveidotā valdība atlaidusi vai atvaļinājusi ceturto daļu valsts augstāko militārpersonu, atzīmē laikraksts “The Guardian”. Atlaišanu dēļ Polijas armijas vadība pat nevarējusi iecelt poļu ģenerāli NATO daudznacionālo spēku komandcentrā Ščecinā. Kopš Antona Macereviča iecelšanas par aizsardzības ministru morāle Polijas armijā esot kritusies, raksta “The Guardian”, atsaucoties uz avotiem armijas aprindās. Profesionālie karavīri esot īpaši noraizējušies par neskaidrību saistībā ar teritoriālās armijas brigādes veidošanu no 35 000 Polijas ieroču klubu un militarizēto grupējumu biedriem, daļa no kuriem esot saistīta ar rasistisko futbola huligānu bandām. Divām no brīvprātīgo brigādēm ir paredzēts palīdzēt Polijas armijai mācībās “Anaconda”. Polijas militārpersonām bijis maz konsultāciju ar politiķiem, kuriem neesot ilgtermiņa redzējuma par brīvprātīgo vienībām, kas, pēc Aizsardzības ministrijas ierēdņa Gžegoža Kvašņaka vārdiem, ir “piektais spēks pēc armijas, flotes, aviācijas un īpašajām vienībām”. Kāds Rietumu militārais eksperts intervijā “The Guardian” apstiprinājis, ka pastāv bažas par valdības iejaukšanos Polijas armijas profesionālajās lietās. “Polija starptautiski ir augstu vērtēta. Pēdējos 15 gados tā izdevusi daudz naudas un izveidojusi vienu no labākajām armijām reģionā. Piedaloties misijā Afganistānā, Polija zaudēja 44 karavīrus. Nav skaidrs, ko īsti valdība grib uzlabot,” teica eksperts.
