“Arī mana dzīve bija plānota pavisam citāda.” Krūts amputācijas nomācošās sekas 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katru gadu vairāk nekā 1100 sieviešu Latvijā uzzina, ka viņām ir ļaundabīgs krūts dziedzera audzējs. Par laimi, vienai daļai tas vēl ir neliels, tādēļ iespējams veikt saudzējošu operāciju, izņemot tikai audzēja audus, bet daļai nepieciešama mastektomija – vienas vai pat abu krūšu pilnīga noņemšana.
Vēl pirms desmit gadiem valsts šīm pacientēm apmaksāja krūts rekonstrukcijas jeb atjaunošanas operāciju, bet šobrīd tā jāveic par saviem līdzekļiem vai jāsamierinās ar ārējo, krūšturī ievietojamo protēzi.
Cieš visa ģimene
Mūsdienās krūšu atjaunošanu var veikt gan ar pašas pacientes audiem, tos pārvietojot, gan implantiem vienā vai vairākos etapos. Jāpiebilst, ka medicīnisku apsvērumu dēļ pēc mastektomijas to nedrīkst veikt visām pacientēm, tikai tām, kuru veselības stāvoklis to ļauj.
Vienas vai abu krūšu zaudējums un apziņa, ka nevar atļauties krūts rekonstrukcijas operāciju, kura mūsu valstī vidēji izmaksā no 1500 līdz 3200 eiro, sievietei rada psihoemocionālas ciešanas, var izraisīt depresiju un darbspēju zudumu.
Rezultātā pasliktinās ģimenes finansiālais stāvoklis, nereti tā izjūk, jo vīrs vai partneris nespēj pieņemt, atbalstīt sievieti pēc mastektomijas. Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “VITA” vadītāja Irina Januma: “Krūts amputācijas dēļ sievietes, kuras saturēja kopā ģimeni, bieži vien zaudē savu vīrieti, tēvu saviem bērniem, izjūk ģimenes. Ja būtu iespējams veikt krūts rekonstrukciju, pacientes, kuras jau tā daudz pārdzīvojušas savas slimības dēļ, varētu no tā izvairīties.”
Kopā ar Latvijas Plastikas ķirurgu asociāciju biedrība “VITA” vairākas reizes vērsusies Veselības ministrijā ar lūgumu atsākt valsts apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas onkoloģijas pacientēm.
Asociācija vairākkārt vērsusies Veselības ministrijā ar lūgumu atjaunot finansējumu, izstrādājusi nepieciešamās vadlīnijas, finansiālo pamatojumu un veikusi visus nepieciešamos aprēķinus.
Atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānam krūšu rekonstruktīvās operācijas bija plānots atsākt jau pagājušā gada otrajā pusē.
Plastikas ķirurgi ir bieži viesi pacientu biedrības rīkotajās izglītojošās lekcijās, stāstot par krūts rekonstrukcijas metodēm un etapiem.
“Slimnīcas no savām iekšējām rezervēm vai ar dažādu fondu atbalstu cenšas palīdzēt atsevišķām pacientēm pēc mastektomijas veikt krūts rekonstrukcijas operāciju, tomēr visbiežāk sievietes to veic vai nu par savu naudu, vai samierinās,” atzīst Irina Januma.
Latvijas Mikroķirurģijas centrs īsteno labdarības kampaņu, līdz 15. decembrim apņemoties veikt piecas bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijas onkoloģijas pacientēm, kurām veikta krūts mastektomija un pēc krūts vēža ārstēšanas pagājis vismaz gads.
Savukārt centra ārstu bezmaksas konsultācijas krūts veselības mēnesī – oktobrī – varēs saņemt ikviena paciente, kurai nepieciešama krūšu rekonstrukcija. Lai saņemtu šos pakalpojumus, jāpiesakās līdz 31. oktobrim pa tālruni, e-pastu vai aizpildot formu centra mājas lapā “mikrokirurgija.lv”.
Skrīningam maza atsaucība
“Ja sievietes zinātu – ja nu kas, valsts apmaksās viņām krūts rekonstrukciju vai vismaz kādu no tās posmiem, viņas daudz drošāk dotos uz krūts veselības profilaktisko pārbaudi mamogrāfiju, līdz ar to vēzis tiktu atklāts agrīnās stadijās,” uzskata Irina Januma.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikuši tikai 27,8% no uzaicinātajām sievietēm.
Biedrība “VITA” uztraucas par ierobežojumiem apmeklēt slimnīcas, jo, piemēram, pavasarī ieviestie izraisīja vairākus gadījumus, kad krūts vēzis pacientēm tika diagnosticēts novēloti – jau 3. vai 4. stadijā, jo samazinājās krūts pārbaužu skaits stacionāru onkoloģijas nodaļās.
“Neskatoties uz jauno pandēmijas periodu, biedrība iedrošina visas sievietes regulāri veikt mamogrāfiju vai krūšu ultrasonogrāfiju, jo diagnostikas nodaļu personāls visās medicīnas iestādēs šobrīd ir uzkrājis labu pieredzi, kas nodrošinās visiem “zaļā koridora” pacientiem drošu veselības pārbaudi,” norāda Irina Januma.
Profilaktiskās pārbaudes ārstniecības iestādē var veikt arī tad, ja līdzi nav paņemta NVD nosūtītā uzaicinājuma vēstule. Tas būtiski atvieglo pārbaudes veikšanu, ja uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta vai nav saņemta, jo informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski.
Lai uzlabotu sabiedrības attieksmi pret profilaktisko pārbaužu veikšanu, Latvijas Universitātes medicīnas un datorikas fakultāšu pētnieki uzsākuši epidemioloģisko pētījumu par krūts vēža riskiem, kura mērķis ir izvērtēt, cik daudzām Latvijas sievietēm tas ir paaugstināts un kas to ietekmē.
Pētnieki arī vēlas noskaidrot, kā riska faktoru apzināšanās maina sabiedrības attieksmi pret šo saslimšanu un skrīninga pasākumiem, kuriem Latvijā jau gadiem ir zema atsaucība.
Pētījuma veikšanai tiek izmantota inovatīva pieeja – digitāls rīks, kas spēj reālā laikā analizēt dažādus dzīvesveida, ģenētiskos un citus faktorus un piedāvāt personalizētu risku apkopojumu un ieteikumus to mazināšanai. Ikviena sieviete var piedalīties šajā pētījumā tīmekļa vietnē “skrinings.lv”, iepazīstoties ar informāciju un izpildot testu.
Trauma – fiziska un emocionāla
Psihoterapeits profesors Anatolijs Požarskis (Daugavpils): “Operācija, kuras laikā tiek amputēta krūts, ir ļoti liela fiziska un psihoemocionāla trauma. Šo zaudējumu ir ļoti grūti pārdzīvot. No vienas puses, sievietei ir smaga onkoloģiska saslimšana, no otras – ārstēšanās laikā viņa ir zaudējusi daļu no sevis.
Šo zaudējumu ir ļoti grūti pārdzīvot, tādēļ nereti var attīstīties depresija, trauksme un citi psihoemocionālie traucējumi. Sievietei nepieciešams gan psihoemocionāls atbalsts, gan palīdzība, lai atjaunotu savu kopuma sajūtu.
Šajā situācijā cieš arī viņas vīrs vai partneris, kurš jūt sarežģītas emocijas gan sievietes izskata, gan emocionālā stāvokļa dēļ. Ja valsts apmaksātu krūts rekonstrukcijas operācijas, tas būtu tālredzīgi gan no stipras ģimenes, gan sievietes darbspēju saglabāšanas viedokļa.”
“Vēlos būt pilnvērtīga sieviete…”
Laura no Rīgas: “Sievietes ar krūts vēzi, manuprāt, kādā brīdī aizmirsušas par sevi un vairāk barojušas citus. Manas ģimenes stāsts ir saistīts ar daudzu tuvu cilvēku zaudēšanu – miruši abi brāļi un pirms gadiem arī tētis aizgāja, tas viss bija iemesls, kāpēc jo grūtāk bija manai mammai pateikt manu diagnozi.
Arī mana dzīve bija plānota pavisam citāda – mēs ar vīru zaudējām bērniņu grūtniecības pirmajos mēnešos tikai pusgadu pirms diagnozes uzzināšanas, un tā vienā dienā mana dzīve no laimīga jauna pāra, kas plāno bērniņu, pārvērtās… Daudz jautājumu un baiļu.
Tas ir iemesls, kāpēc man īpaši svarīga ir krūts rekonstrukcija, jo jūtos vēl jauna, man šobrīd ir daudz dzīves enerģijas un spēka, vēlos būt pilnvērtīga un skaista sieviete.”
