“Amnesty International” gadskārtējo ziņojumu Latvijā vērtē kā tendenciozu 0
Kad plašsaziņas līdzekļos parādījās īsa ziņa par starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” (“AI”)gadskārtējo ziņojumu, kur pieminēti arī Latvijas nepilsoņi, to ar steigu pārpublicēja “Nepilsoņu kongresa” portāls, priecājoties, ka Latvijai ticis kāds pārmetums.
Materiālā, ko publicēja aģentūra LETA, atsaucoties uz EUOBSERVER, bija teikts: “Starptautiskā tiesību aizstāvju organizācija “Amnesty International” ceturtdien publiskotajā ikgadējā ziņojumā kritizē cilvēktiesību pārkāpumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā.
Organizācija pauž sa-traukumu par 400 000 Latvijas un Igaunijas nepilsoņu, kuru bezvalstnieku statuss, pēc “Al” atzinuma, padziļina šo cilvēku “nabadzību un izolētību”.”
Jautāju, ko par šiem pārmetumiem saka tiesībsargs Juris Jansons. Par nepilsoņu situāciju pie viņa ik pa laikam vēršas arī tā sauktās Krievijas “tautiešu” organizācijas. Tiesībsargs arvien uzsver, ka Latvijā no juridiskā viedokļa nepilsoņiem tiek nodrošinātas pilnīgi visas tādas pašas sociālās un ekonomiskās tiesības kā Latvijas pilsoņiem un vienīgais izņēmums ir pilsoniskajās un politiskajās tiesībās. Proti, nepilsoņi nevar vēlēt un tikt ievēlēti Saeimā un pašvaldībā. Pēc dažādiem novērojumiem, daļa nepilsoņu pat nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, jo tas ierobežotu viņu sociālos labumus, ko tiem nodrošina citas valstis, piemēram, Krievija. Tas arī radītu sarežģījumus, ceļojot uz bijušajām PSRS valstīm, ar kurām Latvijai ir vīzu režīms. “Pilsonība nav dāvana, pilsonību vai nu manto, vai to iegūst naturalizējoties,” atgādina J. Jansons.
Cilvēktiesību situācija Latvijā ir laba, un būtu dīvaini Latvijai pārmest pamata cilvēktiesību neievērošanu, ir pārliecināta Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Viņa atgādina, ka pērn “AI” Baltijas valstis minēja kā pozitīvu piemēru cilvēktiesību ievērošanas jomā, un kopš tā laika cilvēktiesību situācija tiek vienīgi uzlabota. Piemēram, nostiprinot bērnu tiesības, paredzot aizsardzību sievietēm un bērniem pret varmācību ģimenē. Tā ir būtiska cilvēktiesību daļa.
“Šāgada “AI” ziņojums par Latviju nepatīkami pārsteidz,” spriež I. Mūrniece. Viņa izlasījusi ziņojuma oriģinālu un secina, ka tas, pirmkārt, balstās uz neprecīziem datiem, otrkārt, rada iespaidu, ka Latvijā it kā tiktu diskriminēta liela iedzīvotāju daļa. Latvijā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pērn bija 280 584 nepilsoņi, nevis “vairāk nekā 300 000”. Vienlaikus netiek pateikts, kādā veidā nepilsoņi Latvijā radušies, ka tās ir padomju okupācijas sekas. Tieši pretēji – ziņojumā vārdi virknēti tā, lai būtu pateikts, ka Latvija par neatkarīgu valsti kļuvusi it kā 1991. gadā. Un tad jau lielo nepilsoņu skaitu Latvijā vieglāk pasniegt kā situāciju, par ko atbildīga mūsu valsts, nevis PSRS.
I. Mūrniece spriež, ka šis ziņojums raisa pārdomas par to, cik profesionāli šādi ziņojumi tiek veidoti, vai pašiem ziņotājiem ir skaidrs, par ko un ko viņi ziņo. “Tāpēc Ārlietu ministriju esmu aicinājusi skaidrot “AI” Latvijas valsts vēstures faktus un cilvēktiesību situāciju Latvijā. Arī pati to centīšos darīt.
Latvijas vēstures faktu viltošana, tādējādi nomelnojot mūsu valsti, ir nepieļaujama. Ziņojumā nav pieminēts, ka Latvijas pilsonības likums ir viens no liberālākajiem un nepilsoņiem ir iespēja iegūt Latvijas valsts pilsonību naturalizācijas kārtībā, ja vien viņi to vēlas un grib iemācīties latviešu valodu pamata saziņas līmenī,” atzīst komisijas vadītāja. Viņa atgādina, ka Satversmes aizsardzības birojs pārskatā par 2012. gadu brīdina: pret Latviju tiek īstenota kampaņa, mūsu valsti vainojot cilvēktiesību neievērošanā. Tas atbilst “Amnesty International” ziņojumam, kas ar noklusējumiem un faktu manipulācijām rāda izkropļotu ainu.
