Amizants pētījums: Zinātnieki uz sevis testē cirslīšu kaulu ēšanu 0
Gaumes ir atšķirīgas. Visās jomās, tostarp ēdiena izvēlē. Prātojot par seno cilvēku ēšanas paradumiem, savdabīgu pētījumu veikuši divi ASV Ņujorkas universitātes antropologi. Braiens Krendals un Pīters Stāls savu eksperimentu dēvē šādi – “Mazo zīdītāju skeletu ietekme uz cilvēka gremošanas traktu”, un tas kļuvis par vienu no dīvainākajiem eksperimentiem zinātnes vēsturē, raksta jaunais žurnāls “Planētas Noslēpumi”.
Viņi savu eksperimentu veica 1994. gadā. Pirmais uzdevums bija noķert cirsli (latīniskais nosaukums – Blarina brevicauda). Publicētajā pētījuma aprakstā skaidrots, ka cirslis notverts “nenoteiktā vietā netālu no universitātes teritorijas”. To paveikuši, abi zinātnieki mēroja ceļu atpakaļ uz laboratorijas telpām, kur nodevās introspekcijai, proti, pētījuma objekts bija viņi paši. Noslaktējuši mazo dzīvnieciņu, nodīrājuši un izķidājuši to, Krendals un Stāls vēl nedaudz ar gaļu apaugušos ciršļa kaulus divas minūtes tvaicēja uz lēnas uguns, bet tad, tos nesakošļājuši, norija. Abu zinātnieku gremošanas traktā nokļuva dzīvnieka priekšķepu, galvas, ķermeņa un astes kauli. Tagad atlika tikai nogaidīt, kamēr vēders būs pārstrādājis norītos kaulus.
Gaidīšanas svētki ilga trīs dienas. Tajā laikā Krendals un Stāls savāca, kā tas nodēvēts eksperimenta aprakstā, “savu fekāliju materiālu”. Izkārnījumus sajauca ar siltu ūdeni un izmaisīja uz pannas tā, lai tie pilnībā sadalās. Tad šo šķīdumu iztecināja caur četrkārt salocītu marli. Izsijātās paliekas izskaloja ar atšķaidītu tīrīšanas līdzekli un pārbaudīja ar palielināmo stiklu. Interesantākās daļas skenēja ar elektronu mikroskopu, kurš spēj palielināt līdz pat tūkstoš reizēm. Šīs un vēl citas darbības šie divi amerikāņu antropologi aprakstījuši ļoti smalki.
Rezultātā noskaidrojās, ka ciršļa kaulus abu zinātnieku gremošanas trakts apstrādājis bez mazākās aizķeršanās – lielākā daļa kaulu bija veikuši pilnu ceļojumu Krendala un Stāla gremošanas sistēmā. Tā bija spējusi tikt galā ar vienu no lielākajiem žokļa kauliem, 12 zobiem, vairākiem kāju un pēdu kauliem, kā arī 31 no kopā 32 skriemeļiem. Tostarp ciršļa galvaskauss izkārnījumos nonāca ar “nopietniem bojājumiem”.
Ko īsti cerēja panākt Ņujorkas zinātnieki, lasi žurnāla “Planētas Noslēpumi” pirmajā – oktobra – numurā!
