Amizantās čūskegles: kā tās kopt? 0
“Kā kopt čūskegli?” S. PURVIŅA
Savdabīgi izlocīti zari, kas nereti atgādina izlocījušos čūsku, raksturīgi daudzām egļu sugām. Vairākas parastās egles mutantās čūskveida formas atrastas arī savvaļā Latvijas mežos.
Zemnieku saimniecības “Ozoli” kokaudzētavas īpašnieks Indulis Branaburgs stāsta, ka no parastās egles šāda veida šķirnēm pazīstamākās ir ‘Virgata’ un ‘Viminalis’, to stādus var iegādāties vietējās stādaudzētavās. Pirmos 5–6 gadus abas šķirnes ir ļoti līdzīgas, vēlāk katrai parādās savas īpatnības. ‘Virgata’ tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – nesazarota pīcka. Tas ir līdz 20 m augsts koks ar plati konisku, skraju vainagu. Pamatzariem nav mazo sānzariņu. Šķirne ‘Viminalis’ ir līdz 20 m augsts koks ar plati piramidālu vainagu. Galvenajiem garajiem zariem ir maz sānzariņu. Kokam pieaugot, zari noliecas uz leju kā pātagas. Skujas ir līdz 3 cm garas, gaiši zaļas, nedaudz izliektas. No citu sugu čūskeglēm iespaidīga ir Engelmaņa egles šķirne ‘Snake’, Kanādas egle ‘Fort Ann’, Glēna egle ‘Kishi Snake’ un citas.
– Čūskegle var būt savdabīgs, amizants akcents. Koks nav tik kupls, tam ir caurskatāms vainags, neaizņem dārzā pārāk daudz vietas, – piebilst Indulis Branaburgs. – Ja patīk koki ar pareizu vainaga formu, labāk izvēlēties citas egļu šķirnes, kuras var dekorēt Ziemassvētkiem. Čūskegles tam nav domātas.
Čūskegles var stādīt pa vienai, grupās, rindās, alejās. Labi aug pietiekami mitrās, viegli skābās smilšmāla augsnēs, apstādījumos ārpus lielo pilsētu centriem. Parastās egles nav piemērotas pilsētām, jo cieš no gaisa piesārņojuma. Novājinātie koki ir pakļauti sakņu trupes infekcijai un dažādu kaitēkļu bojājumiem, tāpēc parasti iet bojā. Mūžzaļie koki ir ziemcietīgi, labi aug gan pilnā apgaismojumā, gan noēnotās vietās. Čūskegles nevajag apgriezt, tām pašām jāļauj veidot spokaino, skaisto vainagu.
