– Cits apspriests jautājums: vai atnāks jauns, vai paliks tas pats prezidents – vai pēc tam tiks nomainīts arī premjers? 21
– Neviens savā vietā nav mūžīgs. Nedz esmu iecēlis, nedz man jāmaina Straujumas kundze, taču kādubrīd viņa var atzīties, ka ilgojas vieglāka darba. Premjerministrs Latvijā nav apveltīts ar godpilniem pienākumiem kā Anglijas karaliene. Premjera amatā ir intensīvs režīms, 24 stundu darba ritms, Straujuma sniedz intervijas 7 no rīta un droši vien vēlos vakaros dodas prom no kabineta. Un tā katru dienu tas vezums jāstumj. Kad premjers vairs neuzņem jaunus spēkus vilkt nastu, skaidrs, ka viņš paiet malā, vietā nāk cits. Bet Straujumas kundze droši vien pati izlems, cik viņai vēl pietiek spēka.
– Bet jaunākiem premjera kandidātiem atkal bērni jāaudzina, citas rūpes.
– Eiropā ir tendence premjeriem kļūt aizvien jaunākiem. Igauņi iecēluši trīsdesmitgadnieku, grieķi ievēlēja četrdesmitgadīgu. Taču strādāt augstā valsts postenī jābūt aicinājumam, to nevar likt vai uzņemties piespiedu kārtā. Tas tiešām nozīmē ziedot daļu no ģimenes rūpēm un personīgās dzīves.
E. Līcītis: – Pagājušoreiz sacījāt, ka GKR mēģinās paplašināt politisko bāzi, ņemot par pamatu “Gods kalpot Latvijai” biedrību. Kas tur attīstījies?
– Tā ir viena no attīstības iespējām. Ne tik daudz saistīta ar jaunām ambīcijām, bet ar to, ka partijas ietvaros sākam pārsniegt kritisko masu, iet pāri galvaspilsētas teritoriālajām robežām. Kļūst aizvien vairāk biedru, katliņš “iet pāri malām”. Rīgā tam ne visai ir vieta, cilvēki grib sevi pierādīt citās pašvaldībās – Ogrē, Talsos, Daugavpilī, šur un tur. Tāpēc “Gods kalpot Latvijai” būtu daļai mūsējo pieņemama platforma startēt pašvaldību vēlēšanās citviet. Piemēram, Jūrmalā mūsu biedrs ir Kārlis Leiškalns. Lūdzu, varbūt viņš grib mēģināt kandidēt ar savu komandu. Februāra beigās būs organizatoriska sanākšana, kur domubiedri lems, kā tās lietas darīt.
V. Krustiņš: – Tā būs konkurence Bondara kungam, Reģionālajai apvienībai?
– Zināmā mērā tā var izvērsties, bet – laiks rādīs.
