– Jūs esat arī politiķis, partijas priekšsēdētājs. Tuvojas prezidenta vēlēšanas. Vai Rīgas partijai ir atbalstāms kandidāts? 21
– Šīs vēlēšanas ir ļoti svarīgas. Prezidents iemājojis domei tieši kaimiņos, kanceleja īrē no mums Melngalvju namu kā prezidenta rezidenci. Nopietni runājot, grūti iedomāties, kā valdošie politiķi, kuri pat savstarpējā koalīcijā mēdz pašaut viens otram kāju priekšā un iekniebt, vienotos par vienas partijas virzītu kandidātu, politiķi. Uz ko vairāk varētu cerēt ar partijām un politiku tieši nesaistīts cilvēks. Teiksim, no kultūras vai inteliģences vides. Minēšu, piemēram, rektorus Auziņu vai Gardovski – no universitātēm, no izglītības un zinātnes jomas.
E. Līcītis: – Citi gribētu saimnieciskāku vīru, vēl citi – jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem atbilstošāku kandidātu.
– Ar tādām prezidenta pilnvarām, kādas tās ir, saimnieciskajam vadītājam ir jābūt premjeram. Prezidentam jāreprezentē valsts, jāvieno nācija. Tālab viņam jābūt ar ļoti labu izglītību un valodas zināšanām, spējīgam saglabāt aukstu prātu un nekrist izmisumā, ja politiķi savā starpā izmet villu.
– Bērziņa kungs ir taču tāds nosvērts?
– Kandidējot esošajam prezidentam neapšaubāmi ir priekšrocības. Viņam ir pieredzes handikaps, iestrādes un novērtējami darbi. Tāpat arī 80% pašvaldību vadītāju pēc vēlēšanām palika savos krēslos. Kāpēc? Atpazīstamības un paveiktā dēļ. Bet jau teicu, cik, “draudzīga” ir valdības koalīcija. Mani mazotnē mācīja trolejbusā dot vietu gados vecākiem ļaudīm. Grūti iedomāties, ka politikā partijas piecelsies no vietas un amatus piedāvās otriem – lūdzu, lūdzu, lai jūsu kandidāts apsēžas. Viņš ir godājamāks un vietu vairāk pelnījis. Igaunijā, kad partijas nevar vienoties par prezidenta kandidātu, Konstitūcija paredz, ka talkā nāk pašvaldību deputāti. Latvijā tādu likumu nav, tāpēc – būs partiju cīņa. Neticu, ka viņi spēs vienoties. Ja spēs, tad tiešām jāiezvana kā jaunas ēras sākumu Latvijā.
