Viss kaut ko maksā, bet no valdības ne centa. Saruna ar Andri Ameriku 21
“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”). Ar Amerika kungu par notikumiem galvaspilsētā un politikas jaunumiem sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Kas jums notiek Rīgas domē – aizvadītajās nedēļās visādi pareģojumi, aizdomas par neglītiem darījumiem “Rīgas satiksmē”? Cilvēki nervozē par paceltiem braukšanas tarifiem.
A. Ameriks: – “Rīgas satiksme” (“RS”) ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar 500 autobusiem, 300 trolejbusiem un 200 tramvajiem, ar tūkstošiem strādājošo. Tā ir liela atbildības joma. Mūsu transportnieki nodrošina satiksmi cauru dienu, nevis kā laukos – viens autobuss no rīta, viens vakarā. Tas viss kaut ko maksā – darbinieku algas un pārējos tēriņus. Tarifu celšanu domē atbalstīja arī GKR frakcija, jo šais apstākļos svarīgi nākt pretim regulārajiem braucējiem. Jau ir plašs atbalsts pensionāriem, skolēniem, studentiem un citiem – ir politisks lēmums, ka viņiem pienākas atlaides vai bezmaksas braukšana, un dome no budžeta izdevumus atlīdzina “RS”. Tagad lemts, ka biļete sadārdzinās, turpretī mēneškartes, ko var iegādāties ikviens pasažieris, ir izdevīgas visiem, kas ik dienu brauc uz darbu, daudz pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Viņiem maksimālā izmaksa mēnesī ir 40 – 50 eiro, un viens brauciens maksā ap 40 – 50 centiem. Ir saprotama problēma, ja Rīgā iebrauc tante no Madonas – pie daktera vai pie radiem. Viņai biļetes cena – eiro piecpadsmit. Taču laucinieki te ierodas varbūt reizi mēnesī, cits tikai reizi gadā. Mēs sagaidām, ka partneri no pašvaldībām atbalstīs “tanti no Madonas”. Stopiņu pašvaldība jau tagad kompensē nelielu summu tiem, kas lieto Rīgas transportu. Līdz ar to mēs esam mainījuši transporta sistēmu, atbalstot regulāros pasažierus. Ar valdību kopsaucēju neesam raduši, un no valsts “RS” nesaņem ne centa. Ir runa tikai par 5 miljonu dotāciju I un II grupas invalīdiem, kam tiesības pārvietoties bez maksas noteiktas ar likumu. Kad pie varas Rīgā bija Birka vai Aksenoka kungs, kuri pārstāvēja pozīcijas partijas, tad gan valdības attieksme bija ievērojami draudzīgāka.
