Ameriks: trīsdesmitgadīgie ierēdņi negrib riskēt 4
Ierēdniecībā atnākusi paaudze, kas negrib riskēt un pieņemt lēmumus, intervijā “Latvijas Avīzei” saka Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”). Komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudes pašvaldībā, Ameriks pauž – uz lielā kopējā fona, tas nav daudz.
– Domi sācis apciemot KNAB, aizturot atbildīgus darbiniekus. Pilsētas mērs uz to tikpat kā nereaģē, neskaidrojas par nekārtībām saimniecībā – viņš ir atvaļinājumā. Ko jūs par to sakāt?
– Pateikšu paldies KNAB, ka viņi uzmana arī mūsu darbiniekus, kas skaitā ir pāri par 20 tūkstošiem. Ja atklāj negodīgas darbības, ļoti labi, ka vainīgās personas tiek izolētas. Cik zinu, Ušakovs pirms šiem notikumiem atlaida no darba Centrāltirgus direktoru…
– … atstāja, kamēr pabeidz iesāktās lietas.
– Manuprāt, tad viņam pašam kā kapitāldaļu turētājam šai uzņēmumā jājautā. Taču nekādi nevarēšu piekrist atsevišķu politiķu norādēm, itin kā domes saimniecībā būtu kāda sistēma, jo, ja runājam par pāris aizturēšanas gadījumiem Rīgā, dažu negodīgu ceļu policistu vai VID darbinieku pieķeršanu, tad uz lielā kopējā fona tas nav daudz. Bet labi, ka KNAB dara. Mēs viņiem palīdzēsim.
– Bet mēs runājām, kāpēc Ušakovs neatbild.
– Viņš ir atvaļinājumā, un neesmu viņa vietnieks administratīvajos jautājumos. Esam divas partijas. Kā uz Rīgas ģerboņa ir divas lauvas, ir divas galvas. Kamēr Ušakovs ir atvaļinājumā, man jāpilda visi pienākumi, bet domāju, ka atgriezies mērs izskaidros situāciju.
– Jau labu laiku mums ir jauna varas partija, valdība ar Māri Kučinski vadībā. Vai kas mainījies Rīgas domes attiecībās ar valdību?
– Māri Kučinski vērtēju ļoti pozitīvi tajā aspektā, ka viņš nācis no pašvaldībām. Pārzina vidi un problemātiku. Netaisu reveransu ne ZZS, ne Kučinskim, bet, objektīvi vērtējot, ja šodien gribi pieņemt lēmumus valsts mērogā, jārēķinās ar cilvēku vajadzībām un vēlmēm. Pirms Kučinska tikai bijušajam Rīgas mēram Andrim Bērziņam premjerministra amatā bija attiecīga pieredze. Pārējie bija ierēdņi, politiķi, kam tiešā veidā nekad nesāpēja ne sirds, ne vēders par pašvaldību lietu. Līdz ar to mums ar premjeru vieglāk runāt par problēmām, bet tas nenozīmē, ka tamdēļ Saeimā, valdībā viss aiziet kā pa diedziņu. Ar iepriekšējiem premjeriem šī saruna vienkārši bija grūtāka, jo viņi nesaprata tēmu. No komunālās politikas viedokļa smagākās ir diskusijas ar birokrātiju – kaut vai par ES fondu apgūšanu. Ierēdniecībā atnākusi paaudze ap 30 gadu vecumā. Viņi negrib riskēt, pieņemt lēmumus. Spriež – un ja nu mainās politiskā vara? Vai man būs vieta pie jaunās varas?
– Gribat teikt, ka sešdesmitgadīgie ierēdņi bija drosmīgāki?
– Atsevišķos gadījumos jā. Pieredzējušāki, izlēmīgāki, krēsls nebija tā pielipis. Cik laika tagad netērējam birokrātisko procedūru pārvarēšanai! Pagājuši trīs gadi no ES fondu sešgades apgūšanas termiņa. Pajautāsim, cik no atvēlētajiem vairāk nekā četriem miljardiem eiro Latvija spējusi apgūt. Joprojām esam stadijā, kā pareizāk dalīt, vai visi papīri aizpildīti. VEF Kultūras pili sākam remontēt, bet arvien sitamies, noformējot fondu naudu. Un tas ir prioritārs, kultūrvēsturisks objekts.
Pilnu interviju ar Ameriku lasiet 6.jūlija “Latvijas Avīzē” vai laikraksta elektroniskajā versijā
